Latvijas Republiku savulaik sauca par vecāko Baltijas māsu, šodien tā ir Eiropas Savienības sastāvdaļa un Šengenas līguma parakstītāja. Un, lai gan, salīdzinot ar pārējo Eiropu, šo valsti nevar saukt par bagātu, tai tomēr izdevās iegūt slavu kā progresīvai un pārliecinātai Eiropas sabiedrības pārstāvei. Kamēr citas valstis cīnās ar noziedzību un nabadzību, Latvijas iedzīvotājus satrauc ekoloģijas un vides piesārņojuma jautājums. Kas krievu migrantus piesaista dzīvei Latvijā?
Latvijas ekonomikas līmenis
Pēc SEB bankas ekonomistu domām, 2021. gadā valsts ekonomiskie rādītāji bija ļoti augstā līmenī. Šajā laikā IKP pieauga par 4,7%, galvenokārt pateicoties valsts monopolistu peļņai un algām tautsaimniecības sabiedriskajā sektorā.
Kopumā eksperti prognozē, ka interese par nekustamo īpašumu tuvākajos gados tikai pieaugs. Un tas liecina, ka celtniecībai tiks piesaistīti jauni speciālisti (arī ārzemnieki) un algu līmenis šajā nozarē turpinās augt.
Diezgan labi rezultāti pagājušajā gadā uzrādīja:
- telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas;
- transports, uzglabāšana un transporta loģistika;
- tūrisms, izklaides bizness;
- lopkopība un lauksaimniecība.
Latvijas ekonomikā 2021. gada beigās bija šādi rādītāji:
- inflācijas līmenis - 3%;
- bezdarbs - 6,9%;
- vidējais algu pieaugums ir 8%.
Pēc ekspertu domām, 2021. gadā šie rādītāji var mainīties, taču ne būtiski. Starp citām Baltijas valstīm Latvija šodien ieņem otro vietu ekonomiskās izaugsmes ziņā, zaudējot vadību Igaunijai un apsteidzot Lietuvu.
Kādam dzīves līmenim jābūt gatavam?
Pateicoties iestājai ES, Latvijā ir audzis parasto iedzīvotāju dzīves līmenis, bet šobrīd valsts atbalsts nepieciešams aptuveni 50 tūkstošiem cilvēku. Kopējais republikas iedzīvotāju skaits ir 1 887 964 (2021. gada beigās).
Kā liecina Statistikas departamenta pirms vairākiem gadiem veiktās aptaujas rezultāti, tikai 12% Latvijas iedzīvotāju nesagādā grūtības ar komunālo un mājsaimniecības vajadzībām. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo no algām, aptuveni 20% paļaujas uz pensiju maksājumiem, un uzņēmēju skaits ir 6% no kopējā strādājošo skaita.
Atalgojums un darba atrašanas jautājums
Pirmā lieta, kas interesē tos, kas tiecas uz emigrāciju, ir darbs Latvijā. Visvairāk vakanču ir apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, tūrismā un lauksaimniecībā.
Būtiski darba vietu pieejamību ietekmē ievērojama jauniešu aizplūšana uz Rietumeiropas valstīm (Vāciju, Austriju, Šveici), kas saistīta ar iespēju atrast lielāku algu.
Vidēji Latvijas iedzīvotāji strādā 40 stundas nedēļā. Minimālā alga ir 430 eiro (32 tūkstoši rubļu), pēc nodokļu nomaksas (11%) - 383 eiro (28,5 tūkstoši rubļu).
Vidējā alga svārstās no 780-985 eiro atkarībā no nozares un profesijas. Rīgā dzīvojošie lepojas ar ienākumiem 1210 eiro mēnesī.
Bezdarba līmenis joprojām ir augsts 2021. Un, lai gan Latvijas iedzīvotājus nevar skaidri iedalīt bagātajos un nabagos, gandrīz puse no tiem joprojām piedzīvo finansiālas grūtības.
Ārzemniekiem, lai iegūtu bezmaksas darba vietu, būs jāiziet vairāki posmi:
- saņemt uzaicinājumu no darba devēja uzņēmuma;
- izsniegt darba atļauju;
- pieteikties valsts vīzai.
Vislielākās izredzes ir tiem, kuri runā latviešu valodā, ir ar profesiju un darba pieredzi tajā, vai tiem, kuri ir gatavi nodarboties ar nekvalificētu darbību.
Pieprasīto profesiju saraksts 2021. gadam: zobārsti, kravas automašīnu vadītāji, atslēdznieki, kasieri, virtuves darbinieki, pārdevēji.
Iedzīvotāju sociālā drošība
Ikmēneša iemaksas apmērs Sociālās apdrošināšanas fondā ir 35,09%. Latvijas atalgojuma daļu tikai 11%, pārējos 24,09% maksā darba devējs.
Valsts pastāvīgi izstrādā programmas, kuru mērķis ir atbalstīt cilvēkus ar invaliditāti. Šī iedzīvotāju kategorija ir atbrīvota no nodokļu maksāšanas par transportlīdzekļa lietošanu, viņiem ir atlaide OCTA apdrošināšanas polises noformēšanai, bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā un ārsta izsaukums mājās, kā arī 50 procentu atlaide OCTA apdrošināšanas polises noformēšanai. kadastra sertifikāti.
Minimālais pensijas pabalsts ir 270 eiro mēnesī. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un 6 mēneši gan vīriešiem, gan sievietēm.
Darba stāžs pensijā sasniedz 30 gadus. Zīmīgi, ka militārpersonu pensija šeit ir tāda pati kā citiem pilsoņiem.
No kopējā Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita bez darba ir aptuveni 59 tūkstoši (dati par 2021.gadu). Palīdzību var saņemt tikai tie, kuri ir republikas pilsoņi.
Pabalsta apmērs ir atkarīgs no iemaksu skaita Sociālās apdrošināšanas fondā: minimālajam maksājumam jābūt 12 mēnešiem no pēdējiem 16. Ar darba stāžu 9 gadi un ienākumiem 500 eiro un vairāk, bezdarbnieks var veikt pirmo trīs mēnešu laikā saņem aptuveni 125-250 eiro. Turklāt palīdzības apjoms samazināsies.
Veselības aprūpes sistēma
Ātrās palīdzības pakalpojumi un pirmā palīdzība Latvijā netiek apmaksāta. Tos sedz apdrošināšana, kas pieder katram valsts iedzīvotājam. Apdrošināšanas maksājumu apjoms sasniedz 65 eiro gadā.
Ārzemnieki šos pakalpojumus var izmantot bez samaksas tikai tad, ja viņiem ir apdrošināšana. Ja polises nav, ātrās palīdzības izsaukšana izmaksās aptuveni 94 eiro. Maksājums ir atļauts 30 dienu laikā.
Pēc to cilvēku atsauksmēm, kuri jau ir saskārušies ar Latvijas veselības aprūpes sistēmu, var spriest, ka, pirmkārt, tai trūkst klīniku efektivitātes. Otrs trūkums ir tas, ka ar bezmaksas primāro medicīnu pacientiem, dodoties uz slimnīcām, joprojām ir jāmaksā obligātās maksas: 2-8 eiro par vizīti.
Apmaksāta uzņemšana valsts iestādē maksās 10-15 eiro, privātajā iestādē - 14-50 eiro. Analīzes nav iekļautas apmeklējuma cenā. Zobārstniecības pakalpojumus var saņemt tikai par maksu.
Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 74,7 gadi. Turklāt sievietes visbiežāk dzīvo līdz 79 gadiem, bet vīrieši - līdz 70 gadiem.
Izglītība
Studijas Latvijā iespējamas krievu, latviešu un angļu valodās. Bet krievu izglītības iestāžu ar katru gadu paliek arvien mazāk. Plānots, ka līdz 2021. gadam vairs nebūs skolu ar oficiālajām mācību valodām, kurās runā mazākumtautības (īpaši krievi). Šobrīd vairāk nekā 60% programmu Latvijas skolās tiek pasniegtas valsts valodā.
Izglītības sistēma Latvijā ietver pirmsskolu, skolu un augstāko izglītību. Līdz 9. klasei bērni mācās bez maksas. Pēc tam viņi var atsākt mācīties licejā vēl trīs gadus un iestāties augstskolā vai doties uz speciālo skolu.
Studijas augstskolā ir apmaksātas pat valsts pilsoņiem: no 1,5 līdz 12 tūkstošiem eiro gadā atkarībā no augstskolas un specialitātes. Taču ir daudz dotāciju un stipendiju, ko apdāvinātie studenti var sagaidīt.
Cik droši ir dzīvot Latvijā
Neskatoties uz to, ka dzīves līmenis republikā vēl nav īpaši augsts, to var uzskatīt par samērā drošu teritoriju. Pēc valsts Iekšlietu ministrijas informācijas centra datiem, 2021.gadā Latvijā reģistrēti 43 260 noziegumi, kas ir par 990 mazāk nekā 2021.gadā.
Noziedzības samazināšanās iezīmējusies visos likumpārkāpumu veidos, sākot no administratīvajiem līdz kriminālpārkāpumiem. Visbiežāk policijai nākas saskarties ar vardarbību ģimenē un bērniem.
Vienlaikus pieaudzis ar narkotiku ražošanu saistīto gadījumu skaits. Tajā pašā laikā par Latviju nevarētu teikt, ka tā ir narkomānu valsts.
Īpašu uzmanību ir pelnījuši likumi, kuru mērķis ir aizsargāt nepilngadīgo tiesības. Piemēram, ja vecāki smēķē bērna klātbūtnē, tas tiks uzskatīts par vardarbību, un par pērienu par diviem es viņu varu pilnībā atņemt.
Tas pats notiks, ja mazuli, kuram vēl nav 7 gadi, atstāsi vienu, lai kur.
Latvija ir slavena ar savu caurspīdīgo nodokļu un finanšu politiku, kas ietekmē zemo korupcijas līmeni. Taču paši cilvēki, dzīvojot valstī, uzskata, ka tajā plosās korupcija.
Laika un klimatiskie apstākļi
Latvija atrodas Eiropas ziemeļu daļā, un to apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Klimats šajā Baltijas valstu daļā ir piejūras un mitrs. Vasaras ir sausas, bet īsas.
Republikas teritorijā ir 4 klimatiskās zonas, kuru izmaiņas ir manāmas, virzoties uz rietumiem un ziemeļrietumiem. Šajā gadījumā ir jūtama pāreja no kontinentālā klimata uz jūras. Kopējais nokrišņu daudzums gadā ir 600-700 mm, un mitrums sasniedz 82%.
Tūristiem piemērotākais laiks ir maijs – septembris.
Aukstajā sezonā laikapstākļi ir īpaši mainīgi. Valsts lielākajā daļā vidējā vasaras temperatūra nepārsniedz +20 grādus pēc Celsija. Bet ziemā var novērot no - 2 līdz - 7.
Aukstā laikā Latvijā pārāk silts apģērbs diez vai noderēs, bet siltajā laikā noteikti būs nepieciešama vējjaka un lietussargs.
Cik maksā dzīvība Latvijas valstī?
Kā ir dzīve Latvijā, jāvērtē ne tikai pēc ienākumu līmeņa, bet arī pēc izdevumu apjoma aktuālajām ikdienas vajadzībām. Rādītājus var ietekmēt dzīvesvieta: pilsēta vai ciems, apdzīvotas vietas centrālais reģions vai tā perifērija.
Cik vienam cilvēkam vajag mūžam, var aprēķināt tikai aptuveni. Sākot ar 2021.gadu, republikas valdība šīs izmaksas neaprēķina. Varam tikai pieņemt, ka iztikas minimums Latvijā šodien ir vienāds ar minimālo algu – 430 eiro.
Mājokļa jautājums
Tie, kuri sapņo par mājokļa iegādi ārzemēs, nereti skatās Latvijas virzienā. Tās galvenās priekšrocības ir jūras tuvums, piederība ES un zemās preču un pakalpojumu izmaksas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu.
Nekustamo īpašumu izvēle ir diezgan liela: studijas tipa dzīvokļi, dzīvokļi, penthausi, kotedžas un lauku mājas.
Plānojot pirkumu, jāņem vērā, ka kopš 2021. gada valstī ir vērojams īpašumu cenu pieaugums. Trīsistabu dzīvoklis galvaspilsētā šodien maksās 330 tūkstošus eiro, divistabu dzīvoklis - 100 tūkstošus, vienistabas dzīvoklis - 50 tūkstošus eiro. Viens kvadrātmetrs mājokļa jaunbūvē pilsētas ēkā maksā 1-2 tūkstošus eiro.
Attiecībā uz īri mājokļu cenas Latvijā šajā kontekstā var iedalīt divās kategorijās: dzīvokļi kūrortos un ārpus tiem. Dzīvokļi jūras tuvumā maksās līdz 100 eiro diennaktī, savukārt Rīgā par nedēļu 3 istabu dzīvoklī prasīs aptuveni 400 eiro.
Runājot par ilgtermiņa īri, cenas var būt no 150 eiro mēnesī mazpilsētās un no 200 eiro Rīgā.
Vēl viena izdevumu pozīcija ir komunālie maksājumi. Vidēji katru mēnesi mājokļa uzturēšanai būs jāatvēl aptuveni 150 eiro.
Pārtikas grozs
Dzīves dārdzība Latvijā nav augsta. Pat ar minimālo algu parasts valsts iedzīvotājs diez vai var, bet var dzīvot.
Pārtikas produkti šeit ir par 25-35% zemāki nekā Rietumeiropā, kas nekādi neietekmē to kvalitāti. Visi produkti tiek ražoti saskaņā ar pieņemtajiem standartiem un pārbaudīti kvalitātes kontroles komisijā.
Preču cenas tiek parādītas atkarībā no reģiona, pilsētas un pat mazumtirdzniecības vietas (veikals, lielveikals, tirgus). Piemēram, norādīsim pamatcenas pārtikas pamatkomplektam:
| Vārds | Maksa eiro par 1 kg vai litru |
|---|---|
| Maize | 1-2 |
| Vistas fileja | 5-6 |
| Cukurs | 1 |
| Apelsīni | 1-2 |
| Kartupeļi | 1 |
| Rīsi | 1-2 |
| Vīns (750 ml) | 6-7 |
| Vietējais siers | 5-6 |
| Olas | 1,5-1,7 |
| Ūdens | 1 |
| Lasis | 10-12 |
| Griķi | 1,7-1,9 |
| Dzeramais jogurts | 0,6-1,2 |
| Vietēji ražoti saldumi | 4,5-12 |
| Kafija | 6,5-8 |
| Rīgas balzams | 10 |
Kopā pavakariņot Rīgas kafejnīcā var par 35 eiro (zupa + pamatēdiens). Bet Lido restorānu tīkls piedāvā budžeta variantu: zupa + otrais + deserts + dzēriens maksās 18-20 eiro.
Dzert kafiju un nogaršot saldos smalkmaizītes var kafejnīcā galvaspilsētas vēsturiskajā rajonā par 10-15 eiro diviem.
Transporta sistēma
Dzelzceļa sakari ir īpaši labi attīstīti Latvijā. Trases garums ir 2280 km. Elektriskie vilcieni un vilcieni kursē starp pilsētām.
Šis transportēšanas veids šeit ir ērtākais un izdevīgākais. No Rīgas uz Jūrmalu var nokļūt tikai par 1,4 eiro, bet uz Daugavpili par 7,05-7,75 eiro.
Sabiedriskais transports Latvijā ir autobusi. Ceļojuma karte vienam mēnesim maksās 40 eiro, viens brauciens pa pilsētu vienā virzienā - 1,15-2 eiro.
Tie, kas nevēlas būt saistīti ar satiksmes grafikiem, var iznomāt automašīnu. Dienas īre maksās 20-35 eiro, 1 litrs benzīna maksās 1,14 eiro.
Latvijas iedzīvotāji ar taksometru izvēlas pārvietoties tikai ārkārtas gadījumos. Šāda brauciena cena ir 0,7-2,13 tikai par nosēšanos un 0,36-0,50 eiro par katru kilometru. Bet dispečeri vietējos dienestos runā krieviski, un tāpēc taksometru bez problēmām var izsaukt pa telefonu.
Tradīcijas un mentalitātes īpatnības
Kā vietējie dzīvo valstī, kādas tradīcijas pieturas, kādus svētkus svin un kādas vērtības ievēro, ir svarīgi jautājumi emigrantam.
Latviešiem raksturīgs darbs, pacietība, mērenība it visā, tīrība, cieņa pret autoritātēm. Tie lieliski apvieno praktiskumu ar skaistumu un komfortu ar mērenību.
Šeit laipni aicināti visi, kas mīl un prot strādāt. Bet attieksmi pret krieviem nevar saukt par viennozīmīgu.
No vienas puses, kultūras, biznesa un personiskās saites ar Krieviju ir diezgan spēcīgas. No otras puses, valsts politiskajos jautājumos cenšas distancēties no Krievijas Federācijas.
Tāpēc, ja nevēlaties izjust diskrimināciju un aukstu attieksmi, labāk nerunājiet ar latviešiem par politiskām tēmām. Izrādiet cieņu, uzmanību viņu tradīcijām un paražām, un viņi pret jums izturēsies tāpat.
Pilsētas izvēle
Kur Latvijā ir vislabāk dzīvot, tas ir jautājums, ko katrs izlemj individuāli. Viss atkarīgs no pārvākšanās mērķa, nākotnes dzīves plāniem, vecuma un finansiālās drošības.
Pirmā lieta, kam jābūt gatavam, ir relatīvais miers Latvijas pilsētās. Šeit ir maz automašīnu un nav tik pārpildīts kā citās Eiropas pilsētās.
Izvēloties pilsētu, ņemiet vērā:
- atalgojuma līmenis Jelgavā ir 700-800 eiro, bet bezdarba līmenis tiek saglabāts 11% apmērā (vidējais valstī ir 7%);
- Daugavpils tiek uzskatīta par vienu no nabadzīgākajām pilsētām valstī. Taču šodien tai ir lielisks attīstības potenciāls, jo tā saņem valsts subsīdijas vairāk nekā citi;
- Jūrmala - šeit nav nemaz tik grūti atrast darbu un pieklājīgu atalgojumu, kas ir pateicoties attīstītajai sanatorijas infrastruktūrai un lielajai tūristu plūsmai.
- Dzīve Rīgā ir piemērota krieviem, ja viņi domā veidot karjeru vai iegūt izglītību. Galvaspilsēta ir valsts biznesa, kultūras un izglītības centrs. Dzīve šeit ir aktīvāka, notikumiem bagātāka un daudzsološāka. Vidējā alga Rīgā sasniedz 1100 eiro. Galvaspilsēta ir piemērota tiem, kas mīl mierīgas pilsētas ar eiropeisku atmosfēru.
Latvijas iekšzemē labāk apmesties tiem, kas gatavi īstai lauku dzīvei un savas ekonomikas vadīšanai. Ciema iedzīvotāji dzīvo no saviem privātajiem zemes gabaliem un mājlopu audzēšanas.
Rezultāti
Pārcelšanās uz šo Baltijas valsti var būt biedējošs lēmums. Bet pirms nāc pie viņa, jāsalīdzina plusi un mīnusi dzīvošanai Latvijā:
| Priekšrocības | trūkumi |
|---|---|
| skaista daba, maigs klimats; | zemas algas; |
| tīra ekoloģija; | augsts bezdarba līmenis; |
| kūrortu izvietojums valsts teritorijā, jūras tuvums; | dārgas zāles, ja nav polises; |
| lieliska pārtikas kvalitāte; | augsti nodokļi; |
| lēts nekustamais īpašums; | korupcija; |
| valsts pieder ES; | zema pensija; |
| iespēja ceļot pa visu Eiropu bez vīzas; | ne pārāk augsta izglītības kvalitāte; |
| vienkāršota dažu citu valstu vīzu iegūšanas procedūra (Kanāda, ASV); | grūtības iegūt darbu; |
| mierīga Eiropas atmosfēra; | pasliktinājās politiskās attiecības ar Krievijas Federāciju. |
| zems noziedzības līmenis; | |
| iespēja iegūt uzturēšanās atļauju, pērkot nekustamo īpašumu 250 tūkstošu eiro apmērā (objekta kadastrālajai vērtībai jābūt vismaz 80 tūkstoši eiro). |
