Latvijas Republika šodien ieņem otro vietu ekonomiskās attīstības ziņā reģionā, ietilpst Šengenas zonā, ES un NATO un piesaista ar savu progresivitāti un eiropeisku atmosfēru. Un, lai gan lielākajai daļai darba migrantu darbs Latvijā nav galamērķis, tas kalpo kā labs tramplīns virzībai tālāk uz Eiropu.
Kāpēc migranti izvēlas strādāt Latvijā
Galvenā priekšrocība, iegūstot darbu Baltijas valstī, ir piederība Eiropas kopienai. Bet, lai varētu iekļūt Eiropas darba tirgū, ir jāiziet noteikti legalizācijas posmi.
Neaizmirstiet, ka dzīves līmenis un algas Latvijā ir zemākas nekā Rietumeiropas valstīs. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts, kas nozīmē, ka kandidāti saskarsies ar lielu konkurenci.
Bet republikai ir daudz priekšrocību krievu nodarbinātības ziņā:
- dzīvošana valstī ar tīru vidi (šeit tiek izstrādātas daudzas vides aizsardzības programmas);
- iespēju pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanas atrast darbu citās Eiropas valstīs;
- iespēja uzturēties Šengenā bez vīzas 90 dienas katrā pusgadā;
- pateicoties valsts politikai, kas vērsta uz investoru piesaisti, darba tirgum ir labas izaugsmes perspektīvas, un tas sola pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem;
- zemas nodokļu likmes;
- lēta, bet kvalitatīva pārtika;
- salīdzinoši zemas mājokļu cenas;
- tuvums RF.
Tas ietver arī maigu klimatu, lielu skaitu kūrortu un skaistu dabu.
Pieprasīto profesiju saraksts
Vislabvēlīgākā situācija ar vakancēm ir Rīgā. Galvaspilsēta ir valsts biznesa un finanšu centrs. Tiem, kas vēlas atrast darbu ar augstākām algām, nekavējoties jākoncentrējas uz šo reģionu. Pretendentiem piemērotas arī Daugavpils, Jūrmala, Jelgava, Liepāja.
Dodoties vakanto darbu meklējumos, ir jāņem vērā reģiona specifika. Darbs Rīgā vairāk piemērots cilvēkiem ar augstāko izglītību, darba pieredzi un vismaz divu svešvalodu zināšanām.
Šeit ir pieprasīti:
- vadītāji;
- IT speciālisti;
- inženieri;
- apdrošinātāji;
- finansisti.
Problēmu ar nodarbinātību nebūs gan apsargiem, pārdevējiem, frizieriem un meistariem skaistumkopšanas salonos, gan apkopējiem, kasieriem, mehāniķiem, strādniekiem, starptautisko kravas auto vedējiem.
Interesenti var izvēlēties strādāt rotācijas kārtībā. Šādi strādā, piemēram, mežstrādnieki. Lielākā daļa no šīm profesijām ir piemērotas tiem, kuri ir ieinteresēti strādāt Latvijā, nezinot latviešu valodu.
Kūrorta reģionos lielāks uzsvars tiek likts uz pakalpojumu nozares darbiniekiem:
- viesmīļi;
- pavāri;
- animatori;
- šveicars;
- trauku mazgājamās mašīnas;
- administratori.
Ārzemju sievietes ir viegli nodarbinātas par istabenēm viesnīcās, mājkalpotājiem un medmāsām. Uz sekretāres, vadītājas palīga vakanci var pieteikties meitenes ar svešvalodu zināšanām. Pārsvarā pieejams nekvalificēts darbaspēks bez darba pieredzes.
Prasības kandidātiem un darba apstākļi
Darba tirgus Latvijā neizceļas ar piedāvājumu daudzveidību. Lielākā daļa iespēju atrast darbu ir ar:
- tie, kuri var apvienot vairākas specialitātes vienlaikus, vai, piemēram, ir inženiera grāds un brīvi runā angliski;
- plaša sortimenta pārdevēji. Tajā pašā laikā tiek novērtēta ne tikai prasme strādāt ar vienu preču grupu, bet gan talants pārdot visu, ar ko jāstrādā;
- programmētāji ar izcilām spējām (starp citu, teiksim, ka IT tehnoloģiju tirgus šeit ir nepietiekami attīstīts, un tāpēc nav īpašas konkurences);
- krīzes menedžeri, kuri prot vadīt uzņēmumu jebkurā ekonomiskajā vidē.
Ārvalsts pilsonis var strādāt Latvijas uzņēmumā tikai tad, ja viņam ir D kategorijas nacionālā vīza, uz kuras pamata tika izsniegta uzturēšanās atļauja. Lielākajai daļai kandidātu būs nepieciešama arī darba atļauja.
Studenti drīkst strādāt arī Latvijā, bet ne vairāk kā 20 stundas nedēļā (standarta darba laiks nozīmē 40 darba stundas).
Darba dienas ilgums ir atkarīgs no darbības jomas. Tie, kas strādā 12 stundas dienā, parasti ievēro peldošo grafiku (divas dienas pēc divām) vai dienas režīmu.
Mājas darbs nav bieža iespēja, bet jūs to varat atrast. Parasti to piedāvā tie, kas pieņem darbā cilvēkus rotācijas kārtībā, kā arī daudzas sanatorijas un kūrorti. Ja darbinieks ir īpaši ieinteresēts uzņēmumā, viņa darba līgumu var sastādīt, ņemot vērā darba devēja maksājumu par mājokli. Bet šādu iespēju ir ārkārtīgi grūti atrast.
Darba meklēšanas metodes
Visvieglāk būs tiem, kuri precīzi zina, kādā amatā un kādā uzņēmumā vēlas strādāt. Šajā gadījumā jums vienkārši jānosūta savs CV un jāgaida atbilde. Taču cerības būs pamatotas, ja kandidāta spējas un firmas prasības būs pareizi saskaņotas.
Viens no veidiem, kā atrast piemērotu vakanci, ir internets. Šeit ir dažas populāras darba meklēšanas vietnes:
- cv.lv - ir versija krievu valodā, piedāvā kārtot piedāvājumus pēc dažādiem kritērijiem. Šeit var uzzināt, kuri uzņēmumi ir populārākie Latvijas darba tirgū, kā arī aplūkot vakanču sarakstu ar visaugstākajām algām;
- ss.com - ērti ar to, ka visas vakances tiek sadalītas pēc virziena. Ir lapa krievu valodā;
- carreerjet.com ir starptautisks resurss, kurā var atrast piedāvājumus dažādos valsts reģionos, nosakot tādus kritērijus kā darba grafiks, fokuss un atalgojums.
Nepalaidiet uzmanību arī avīžu sludinājumiem. Labākās vietas, kur meklēt, ir Baltic Times un Dienas Business. Zināmu palīdzību var sniegt Nodarbinātības centrs, forumi un grupas sociālajos tīklos. Pēdējie divi avoti ir arī bagāti ar atsauksmēm un noderīgiem padomiem.
Ja patstāvīgi nevarat atrast darbu Latvijā, varat sazināties ar starpniekiem. Bet labāk izvēlēties uzticamus uzņēmumus ar labu reputāciju, piemēram:
- CV-Market - pastāv kopš 2003. gada, pazīstams 5 Eiropas valstīs, veic kvalitatīvu personāla atlasi lieliem uzņēmumiem.
- CV-lv – dibināts Igaunijā 1996. gadā, Latvijas tirgū ienācis 1999. gadā, pieder interneta resurss darba vietu un personāla atlasei.
Kā iegūt darbu Latvijas uzņēmumā
Ārvalstu pilsoņu pieņemšanai darbā ir noteiktas skaidras prasības. Vispirms kandidātam jāatrod darba devējs, jāsaņem atļauja, valsts vīza un jāpieprasa uzturēšanās atļauja.
Darba devējs paziņos Nodarbinātības valsts aģentūrai Latvijā, ka nepieciešams pieņemt darbā republikas nepilsoni. Departaments pārbaudīs, vai vietējo iedzīvotāju vidū ir pretendenti uz šo amatu. Verifikācija nav nepieciešama, ja runa ir par:
- tie, kas nodarbojas ar radošumu: aktieri, komponisti, dejotāji;
- treneri un profesionāli sportisti;
- "Zilās kartes" īpašniekiem;
- augstskolu pasniedzēji;
- uzņēmēji;
- tie, kas organizē radošus pasākumus vai sporta sacensības;
- eksperti, kas strādā uz starptautisko līgumu pamata.
Pēc pieteikuma apstiprināšanas darba devējam uzņēmumam jānosūta uzaicinājums topošajam darbiniekam. Iepriekš šis dokuments ir jāapliecina Iekšlietu ministrijā. Tikai pēc tam darbinieks var turpināt vīzas pieprasījumu.
Uzreiz pēc Latvijas robežas šķērsošanas jānoformē termiņuzturēšanās atļauja. Tas tiks izdots uz gadu.
Ir ļoti svarīgi, lai visā uzturēšanās atļaujas laikā migrants netiktu atlaists no šī uzņēmuma. Pretējā gadījumā tiks zaudēts pamats migrācijai.
Un, lai darba atļauja paliktu derīga, jāstrādā tajā pašā uzņēmumā, vai arī būs jāsaņem jauns dokuments.
Kādi dokumenti būs nepieciešami
Katrā posmā jums ir jāiesniedz noteikts dokumentu komplekts. Piesakoties vīzai un uzturēšanās atļaujai, tas būs aptuveni vienāds. Svarīgi ņemt vērā, ka visiem svešvalodā noformētajiem dokumentiem jābūt tulkotiem latviešu valodā un notariāli apliecinātiem.
Darba līgums
Darba līgumu Latvijas Republikā bez kavēšanās paraksta abas puses - darba devējs un darba ņēmējs. Visi sadarbības nosacījumi tiek apspriesti rakstiski.
Tas notiek pirms darba vīzas un uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas. Sazinoties ar konsulātu, kandidātam jau ir jābūt šāda līguma kopijai.
Dokumenta derīguma termiņš visbiežāk nav noteikts. Izņēmums ir sezonas un pagaidu darbs, prakses un algots sociālais darbs.
Līgumā jāiekļauj šāda informācija:
- informācija par darbinieku;
- darba devēja dati;
- darba vieta;
- profesija;
- alga;
- darba stundu skaits vienā nedēļā;
- saites uz nepieciešamajām uzņēmuma koplīguma sadaļām, kas risina nodarbinātības jautājumus.
Dokuments sastādīts 2 eksemplāros. Lai apstiprinātu kvalifikāciju, darbiniekam būs nepieciešams izglītības diploms un darba grāmatas kopija ar tulkojumu un notariāli apstiprinātu.
Darba atļauja
Darba atļaujas Latvijā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šāds dokuments dod ārvalstu pilsonim tiesības strādāt tikai noteiktā uzņēmumā. Atļaujai tiek noformēta elektroniskā kopija, kas glabāsies nodaļā.
Darba atļauju nevar pagarināt. Pēc derīguma termiņa beigām jums būs jāsaņem jauns.
Lai iesniegtu pieprasījumu par dokumenta izsniegšanu, nav nepieciešams:
- Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo dzīvesvietu jau saņēmušo radinieki (laulātie, bērni, vecāki);
- pilsoņi vai īpašnieki, kas pastāvīgi dzīvo ES, un viņu ģimenes locekļi;
- personas ar īpašu statusu (piemēram, republikā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību un starptautisko organizāciju darbinieki);
- bezvalstnieki, cilvēku tirdzniecības upuri, bēgļi, patvēruma meklētāji.
Darba atļaujas atjaunošanu uzņemas darba devējs. Tas jādara pirms iepriekšējā dokumenta derīguma termiņa beigām, pretējā gadījumā darbinieks būs spiests atstāt valsti.
Nacionālā vīza
Lai valstī varētu dzīvot ilgāk par trim mēnešiem, jāsaņem darba vīza uz Latviju. Jūs varat iesniegt dokumentus republikas konsulātā savā dzimtenē. Lai to izdarītu, jums ir jāsagatavo:
- Ārvalstu pase ar tīru izplatību un bez derīguma termiņa. Svarīgi zināt, ka pat tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir biometriskā pase un viņš dzīvo valstī, ar kuru Latvija uztur bezvīzu attiecības, D kategorijas vīzai tomēr būs jānoformē.
- Civilā pase ar galvenās lapas kopiju un reģistrāciju.
- Vīzas pieteikums.
- Foto 35 x 45 mm.
- Finanšu garantijas (430 eiro uz 1 mēnesi).
- Apdrošināšana.
- Dokumenti, kas apliecina vizītes mērķi (darba devēja uzaicinājums, darba līguma kopija).
- Kvīts par nodevas samaksu (60 eiro).
- Apstiprinājums par mājokļa pieejamību (pašu vai īrētu).
Pieprasījuma izskatīšana prasīs aptuveni 15 kalendārās dienas. Dažos gadījumos šis termiņš tiek pagarināts līdz 30 dienām, izņēmuma gadījumos - līdz 60 dienām.
NVS iedzīvotāju pieņemšanas darbā iezīmes
Darbs ukraiņiem Latvijā, Krievijas Federācijas un citu NVS valstu pilsoņiem ir pieejams tāpat kā eiropiešiem. Bet to reģistrācijas secība ir nedaudz atšķirīga. Darbam jums būs nepieciešams:
- D kategorijas vīza.
- Darba atļauja.
- Vienošanās ar darba devēju, kurā jānorāda, ka topošā darbinieka atalgojums nebūs mazāks par aizvadītajā gadā fiksēto vidējo mēnešalgu.
- Veselības apliecība un apdrošināšanas polise.
- Uzturēšanās atļauja un reģistrācija dzīvesvietā.
Tajā pašā laikā ES, Islandes, Lihtenšteinas, Šveices un Norvēģijas pilsoņi var šķērsot Latvijas robežu, pamatojoties uz biometrisko pasi, bez vīzas un pat nereģistrēties 183 dienas pēc ieceļošanas.
Baltkrieviem un citiem NVS iedzīvotājiem obligāta ir konkursa atlase, kurā priekšroka vienmēr tiek dota vietējiem iedzīvotājiem.
Darba devējam uzņēmumam nav pienākuma paziņot Nodarbinātības centram par ES pilsoņa pieņemšanu darbā. Viņam arī nav vajadzīga darba atļauja.
Attiecībā uz uzturēšanās atļauju eiropieši vispirms saņem ES pilsoņa apliecību, kas derīga 5 gadus, un pēc tam pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Uzbekistānas, Krievijas, Ukrainas un citu postpadomju telpas valstu pilsoņiem vispirms tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kas jāpagarina katru gadu, un pēc 5 gadiem - pastāvīgās uzturēšanās atļauja (ja nokārtots valsts eksāmens par zināšanām latviešu valoda).
Algu līmenis
Atalgojums Latvijā ir atkarīgs no profesijas, nozares, darba pieredzes, reģiona un pat apvidus. Augstākais algu līmenis ir Rīgā un Jūrmalā. Šeit var rēķināties ar 1100-1200 eiro mēnesī.
Kopumā minimālā alga Latvijā 2021.gadā tika noteikta ap 430 eiro (bez nodokļiem).
Pa profesijām dati tika sadalīti šādi (informācija norādīta mēnesī, eiro):
- administratīvie darbinieki - 500-600;
- sekretāri / ierēdņi / biroja vadītāji / vadītāja palīgi - 550-800;
- strādājot par šoferi Latvijā - 750-900, starptautiskās amatpersonas var nopelnīt līdz 1300 eiro;
- programmētāji ar pieredzi virs 5 gadiem - 2000-2500;
- juristi - 1000-1200;
- dārznieki - 400-500;
- fasētāji - 400-550;
- kasieri - 350-400.
Ņemot vērā, ka arī pamata preču un pakalpojumu izmaksas valstī nav pārāk augstas, varam teikt, ka izmaksu segšanai pietiks pat ar minimālo algu. Iztikas minimums republikā ir noteikts minimālās algas līmenī.
Dažas profesijas tiek apmaksātas pēc stundas, piemēram, būvniecības nozarē. Likme var svārstīties no 4 līdz 4,5 eiro stundā.
Nodokļu sistēma
Nodokļi Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā. Un, lai gan valdība pēdējos gados visos iespējamos veidos cenšas saskaņot valsts fiskālo sistēmu ar eirozonas prasībām, valsts ekonomika pēc 2008. gada finanšu krīzes vēl nav nostiprinājusies. Lai nodrošinātu tās izaugsmi, varas iestādes pastāvīgi izstrādā lojalitātes programmas uzņēmējiem.
Ienākuma nodokli Latvijā maksā visi iedzīvotāji bez izņēmuma. To neietekmē ne izcelsmes valsts, ne ienākumu līmenis. Nodokļi jāmaksā par šādiem peļņas veidiem:
- algas;
- profesionālā vai saimnieciskā darbība;
- citi valsts likumos paredzētie ienākumi.
Fiziskām personām algas nodoklis ir 20-23% (atkarībā no ienākumu līmeņa), kapitāla pieaugums - 15%, dividendes - 10%.
Imigrācija uzņēmējiem
Uzņēmējdarbības organizācija var kļūt arī par pamatu imigrācijai uz Latviju. Lai to izdarītu, varat atvērt savu uzņēmumu vai ieguldīt esošajā.
Uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtība būs tāda pati kā darbiniekiem, taču ir jāizpilda viens no nosacījumiem:
- iegādāties nekustamo īpašumu 250 tūkstošu eiro apmērā;
- iegūt uzņēmējdarbību Latvijā vai izveidot jaunu, ieguldot uzņēmumā no 360 tūkstošiem eiro un ik gadu valsts kasē kā nodokļus iemaksājot no 28 tūkstošiem eiro;
- atvērt depozītu Latvijas bankā, kura kontā jābūt vismaz 286 tūkstošiem eiro.
Pēc 5 gadiem uzņēmējs varēs pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet vēl pēc 5 gadiem - uz pilsonību.Saskaņā ar jaunākajām likuma izmaiņām par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu uz 5 gadiem būs jāmaksā 5 tūkstoši eiro (1 tūkstotis gadā vai visa summa uzreiz, bet bez atlaides).
Pie kā noved nelegālā nodarbinātība?
Personām, kuras riskē bez atļaujas atrast darbu un iziet visas legalizācijas stadijas, ir jābūt gatavām uz noteiktiem sodiem. Latvijas varas iestādes ir izstrādājušas veselu virkni likumu, kas paredz dažāda smaguma sodus.
Ja pārkāpums tiks fiksēts pirmo reizi, imigrantam draud naudas sods no 100 līdz 700 eiro. Nesodīta nepaliks arī darba devēja rīcība, kuram būs jāmaksā sods 2000 eiro apmērā.
Ja likums tiks pārkāpts atkārtoti, tiks piemēroti bargāki līdzekļi. Jo īpaši migrantam draud naudas sods, viņa Latvijā izdoto dokumentu anulēšana, izraidīšana no valsts un turpmākas ieceļošanas aizliegums.
Neaizmirstiet, ka informācija par migrācijas tiesību aktu pārkāpumiem tiek ievadīta ES vienotajā informācijas sistēmā. Tas nozīmē, ka nākotnē ārzemniekam var rasties grūtības ar vīzu saņemšanu arī citās valstīs.
Ciktāl tas attiecas uz darba devēju, viņam papildus administratīvajai atbildībai var tikt piemērota kriminālatbildība.
Jāpiebilst, ka gadījumā, ja ārvalsts pilsonis saņēma darba atļauju vienā uzņēmumā, bet vēlāk pameta darbu un ieguva darbu citā, arī šī iespēja tiek uzskatīta par nelegālo nodarbinātību.
Rezultāti
Pieteikšanās Latvijas uzņēmumā ir viens no pamatiem imigrācijai uz šo Baltijas valsti. Bet, lai īstenotu savus plānus, NVS iedzīvotājiem ir jāsaņem speciāla atļauja darba darbību veikšanai.
Process sākas ar darba devēja meklēšanu, kuram nepieciešams rīkot konkursu starp vietējiem iedzīvotājiem, iesniegt pieteikumu Nodarbinātības centrā un saņemt atļauju, kas jāapliecina valsts Iekšlietu ministrijā.
Pēc nepieciešamās dokumentu paketes savākšanas un nacionālās vīzas atvēršanas ārzemnieks var ieceļot Latvijā un pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai.
