Uzturēšanās atļauja Latvijā ir iespēja ilgstoši dzīvot valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts un ir daļa no Šengenas zonas. Bet, lai to iegūtu, ir jānodrošina pārcelšanās iemesls, jāsagatavo diezgan apjomīga dokumentu pakete un jāpierāda, ka kandidāta reputācija nav aptraipīta, viņam ir finansiālais potenciāls, viņš ir apguvis valodu un ciena vietējos likumus un tradīcijas.
Kas dod ārzemniekam Latvijas uzturēšanās atļauju
Republikas likumdošana paredz divu veidu dokumentus, ko saņem personas, kuras nav valsts un ES pilsoņi:
- termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;
- pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Pirmā veida dokuments dod tiesības tā turētājam uzturēties valsts teritorijā 5 gadus ar nepieciešamību ik gadu atjaunot statusu. Pārcelšanās iemesls var būt atkalapvienošanās ar radiem, darbs Latvijas uzņēmumā, ārstniecība.
Termiņuzturēšanās atļauja ļauj uzturēties tikai Latvijā un nedod tiesības uz ilgu uzturēšanos Šengenā.
2021. gadā stājās spēkā jauni noteikumi, kas ārvalstu pilsonim atver ne tikai Baltiju, bet visu Eiropu, bet tikai tad, ja imigrācija tiek veikta, pamatojoties uz investīciju iepludināšanu, darbu lielā uzņēmumā vai līdzdalību starptautisks pētniecības projekts.
Saraksts ar to, kas dod termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, nav pārāk garš:
- uzturlīdzekļi bērnam dzimšanas brīdī;
- atlīdzība par darbā saņemto kaitējumu;
- slimības pabalsts (ja darbinieks kavē darbu);
- invaliditātes pabalsts;
- apbedīšanas fondi.
Sociālās garantijas, kā redzams, pagaidām var iegūt tikai ierobežotā apjomā. Un tiesības izmantot atvieglotus medicīniskās aprūpes nosacījumus ir pilnīgi nepieejamas.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiek izsniegta arī uz 5 gadiem, taču tā vairs nav jāatjauno katru gadu. Citas priekšrocības ietver:
- iespēja izmantot bezmaksas primāro medicīnu;
- atsevišķi atvieglojumi uzņēmumu kreditēšanai, hipotēkas, valsts finansiālā un sociālā palīdzība, studijas;
- brīvi pārvietoties citās Šengenas valstīs bez vīzas un uzturēties tajās 90 dienas katrā pusgadā.
Citiem vārdiem sakot, pastāvīgās uzturēšanās atļauja paplašina ārzemnieka tiesības praktiski tādā mērā, kādā tās izmanto valsts pilsoņi. Izņēmums ir iespēja piedalīties vēlēšanās un balsot, dienēt armijā un iegūt darbu valsts dienestā.
Ir vērts atcerēties arī citas uzturēšanās atļaujas priekšrocības Latvijas Republikā:
- izejot visus legalizācijas posmus - tiesības iegūt pilsonību;
- galvenā migranta radinieku iespēja pārcelties uz valsti;
- vienkāršāka procedūra vīzu atļauju saņemšanai no citām valstīm, piemēram, Kanādas un ASV;
- dzīvo valstī ar maigu klimatu, tīru ekoloģiju un lielu skaitu piejūras kūrortu;
- iespēju strādāt vietējos uzņēmumos (galvenajam kandidātam un viņa ģimenes locekļiem bez tiesībām strādāt citās ES valstīs);
- tiesības izsniegt ielūgumus citām ārvalstu personām ieceļošanai Latvijā.
Kas var kalpot par pārvietošanās iemeslu
Latvijas likumdošana paredz vairāk nekā 20 pamatojumu, kas dod tiesības uz uzturēšanās atļauju. Katrs no tiem ietver atsevišķas dokumentu paketes sagatavošanu, un tam ir vairākas funkcijas. Īsi pakavēsimies pie galvenajiem.
Nodarbinātība
Darbs Latvijā ir viens no populārākajiem veidiem, kā emigrēt uz ES. Ņemot vērā to, ka republikā ir diezgan grūti atrast darbu ar augstu atalgojumu (vidējā alga ir 650–820 eiro), daudzi izmanto nodarbinātību kā startu, lai pārceltos uz Eiropu.
2021.gadā bezdarba līmenis valstī bija aptuveni 6,9% (dažās pilsētās, piemēram, Daugavpilī - 11%). Tas nozīmē, ka ārzemniekiem darba tirgū būs jāsastopas ar lielu konkurenci.
Emigrācijas process sākas ar uzņēmuma meklēšanu un atļaujas saņemšanu ārvalstu pilsoņa pieņemšanai darbā. Saņemot darba devēja uzaicinājumu, darba līguma kopiju un darba atļauju, kandidāts iesniedz Latvijas konsulātā iesniegumu nacionālās vīzas izsniegšanai.
Izglītība
Studijas Latvijā ir apmaksātas visiem studentiem, arī valsts pilsoņiem. Apmācību izmaksas ir sākot no 1,5 tūkstošiem eiro gadā, kam ik mēnesi jāpieskaita vēl 500-700 eiro ēdināšanai, izmitināšanai un citiem izdevumiem. Par priekšrocību izglītības iegūšanai Latvijā var uzskatīt programmu pieejamību ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodās.
Lai uz šī pamata varētu pretendēt uz uzturēšanās atļauju, augstskolā ir jāsaņem dokuments, kas apliecina uzņemšanas faktu studentu rindās. Uz tās pamata tiek izsniegta nacionālā vīza, saskaņā ar kuru Latvijas izglītības iestādes audzēknis var ieceļot valstī un izsniegt uzturēšanās atļauju.
Darīt biznesu
Vēl viens veids, kā pārcelties uz Baltiju, ir uzņēmējdarbība Latvijā. Kandidāts var atvērt savu uzņēmumu vai iegādāties gatavu uzņēmumu. Vispiemērotākā forma būtu individuālais uzņēmējs vai SIA: abām formām nav kapitāla limita, ar kādu uzņēmumam vajadzētu atvērties.
Pieprasītākās jomas ir lauksaimniecība, pakalpojumu nozare, tūrisms, būvniecība, kravu pārvadājumi.
Reģistrācijas procedūra nav pārāk sarežģīta, taču tā notiek latviešu valodā. Šī iemesla dēļ būtu pareizi lūgt pieredzējuša jurista atbalstu, kurš saprot vietējo likumdošanu un labi pārvalda valsts valodu.
Emigrācija bēgļiem
Saskaņā ar Ženēvas konvenciju par bēgli var tikt atzīta persona, kura objektīvu iemeslu dēļ tiek vajāta piederības kādai noteiktai cilvēku rasei, reliģiskai grupai, politiskai partijai vai pilsonības dēļ. Tas nozīmē, ka nav iespējams iegūt bēgļa statusu, ja kandidāts bēg no savas valsts ekonomisku vai kriminālu iemeslu dēļ.
Lai apmestos uz dzīvi Latvijā kā bēglis, ir jāizpilda trīs nosacījumi:
- tiem ir vēsture, kas ietilpst Ženēvas konvencijas un citu dokumentu, kas reglamentē bēgļu jautājumu, darbības jomā;
- jābūt dokumentiem, kas apliecina vajāšanas faktu;
- ievērot visus noteikumus, kas paredzēti šī statusa pieprasījuma gadījumā.
Atzīts bēglis saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
Apprecēties un atkalapvienoties ar radiem
Uzturēšanās atļauju var pieprasīt arī ārvalstu pilsonis, kurš pārceļas uz dzīvi ar mērķi apprecēties vai dzīvot kopā ar galveno migrantu. Latvijas iedzīvotāju dzīvesbiedri saņem uzturēšanās atļauju uz 1 gadu, pēc tam tiek dota iespēja to pagarināt vēl uz 4 gadiem.
Ja pēc šī laika laulība turpinās, pieteikuma iesniedzējs var pieteikties uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja savienība tiek izbeigta vai ārvalstnieka kandidāta dzīvesbiedrs mirst, termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšana kļūst neiespējama; turklāt tas tiek atcelts.
Pamatu atkalapvienošanās ar radiniekiem var izmantot šādas personas:
- radinieki līdz trešajai pakāpei taisnā vai netiešā līnijā;
- laulātie;
- nepilngadīgi bērni.
Tajā pašā laikā galvenajam pretendentam nav jābūt Latvijas pilsonim, pietiek ar uzturēšanās atļauju.
Investēšana un nekustamā īpašuma pirkšana
Lai piesaistītu finanšu resursus valsts ekonomikai, 2021.gadā tika veiktas dažas izmaiņas likumdošanā.Tagad Latvijas uzturēšanās atļauju var iegūt, pērkot nekustamo īpašumu, kļūstot par īpašnieku vienam vai vairākiem objektiem Rīgā, citās republikas pilsētās, Rīgas plānošanas reģionā (ietver galvaspilsētu, Jūrmalas pilsētu un 4 rajonus - Ogrē, Rižski, Tukumā). , Limbažskis).
Objektu kopējām izmaksām jābūt vismaz 250 tūkstošiem eiro, bet kadastrālajai vērtībai – no 80 tūkstošiem eiro. 2021.gadā varas iestādes atļāva ārzemniekiem iegādāties objektus ne tikai no Latvijas fiziskām un juridiskām personām, bet arī no uzņēmumiem, kas ir ES dalībvalstis.
Uzturēšanās atļauja Latvijā ar ieguldījumu palīdzību ir iespējama šādos gadījumos:
- ieguldot no 150 tūkstošiem eiro uzņēmumos, kuru gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro gadā ar darbinieku skaitu vairāk par 50 cilvēkiem;
- iepludinot summu vairāk nekā 35 tūkstošu eiro apmērā uzņēmumā, kurā strādā vismaz 50 cilvēku, gada apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro gadā, un nodokļu apmērs sākas no 40 tūkstošiem eiro gadā;
- atverot bankas depozītu 280 tūkstošu eiro apmērā uz 5 gadiem.
Saņemot primāro termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam papildus jāiemaksā valsts budžetā 25 000 eiro
Citi iemesli
Vēl viens populārs emigrācijas veids ir repatriācija. Programmu var izmantot personas, kuru senči bijuši Latvijas pilsoņi. Pilsonību gadā var iegūt tie, kuru māte vai tēvs bija latvietis.
Citas personu kategorijas, kuras var pieteikties uzturēšanās atļaujai, ir:
- ārzemniekiem, kuri plāno ilgstoši ārstēties valstī;
- zinātniekiem, kuri noslēguši sadarbības līgumu ar vietējām zinātniskajām institūcijām;
- reliģiskie vadītāji;
- personas, kuras absolvēja vidusskolu Latvijā latviešu valodā;
- tiem, kuri bija Latvijas pilsonībā līdz 1940. gada jūnijam;
- "Zilo karšu" turētāji;
- izglītības apmaiņas programmu dalībnieki.
Ja runājam par pensionāru imigrāciju, tad viņi pensiju maksājumus saņems no savas pilsonības valsts.
Nepilngadīgos bērnus uzturēs vecāki vai aizbildņi, kuriem būs jāpierāda viņu finansiālā dzīvotspēja.
Kā pieteikties uzturēšanās atļaujai
Pēc pārcelšanās iemesla noteikšanas varat pāriet uz jautājumu, kā iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Process ietver vairākus posmus:
- Pilnas dokumentu paketes iesniegšana valsts migrācijas dienestā. Ja pretendents atrodas ārpus Latvijas valsts, viņš var vērsties savā diplomātiskajā pārstāvniecībā savā mītnes valstī. Lai nokļūtu uz tikšanos, vispirms jāreģistrējas elektroniskajā rindā un jāierodas nodaļā noteiktajā dienā un laikā.
- Nodevu samaksa, dokumentu izskatīšana. Runājot par pagaidu statusu, lēmuma pieņemšana parasti aizņem 5 līdz 30 dienas. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs jāgaida no 14 dienām līdz 3 mēnešiem. Pieteikuma izskatīšanas laiks var būt atkarīgs arī no tā iesniegšanas vietas un nodevas apmēra.
- Ziņas saņemšana par lēmumu. Par iesniegtā pieteikuma statusu var uzzināt, zvanot nodaļai, kurā iesniegti dokumenti.
Ja lēmums izrādās pozitīvs, trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas varat saņemt gatavu dokumentu. Lai to izdarītu, jums būs jāuzrāda medicīniskās aprūpes apdrošināšanas polise un slimnīcas izziņa par tuberkulozes neesamību.
Kopš 2021. gada aprīļa pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļaujas ir plastikāta ID kartes formā, kas ir ārvalstu pilsoņa personas apliecība. Par tā izgatavošanu būs jāmaksā nodeva 15 eiro, ja esat gatavs gaidīt 2 nedēļas, vai 30 eiro, ja dokumentu vēlaties saņemt 2 dienu laikā.
Karte apliecina, ka tās īpašniekam ir tiesības ilgstoši uzturēties valsts teritorijā, kā arī piešķir viņam kodu, pēc kura var uzzināt atļauto uzturēšanās un darba laiku.
Pēc katra uzturēšanās atļaujas pagarinājuma tiek izsniegts jauns kods. Karte nav piesaistīta migranta pasei, tāpēc, ja tā ir jānomaina, jauna uzturēšanās atļauja un kods nav jāsaņem.
ID kartes izsniegšanas procesā būs jāveic pirkstu nospiedumu noņemšana un digitālo fotogrāfiju izgatavošana.
Svarīgi atcerēties, ka Latvijas robežas šķērsošanai un iebraukšanai citās valstīs ar karti vien nepietiek: līdzi jābūt pasei.
Uzturēšanās atļaujas saņemšanas izmaksas Latvijā nosaka tas, cik ilgi pieprasījums tiks izskatīts. Cenas 2021. gadam baltkrieviem, krieviem, ukraiņiem un citu NVS valstu pārstāvjiem norādītas tabulā (eiro):
| Jēdziens | Dežūras / konsulārā nodeva laulātajiem, nepilngadīgajiem / studentiem | Nodeva / konsulārā maksa investoriem, īpašumu īpašniekiem | Maksa/konsulārā nodeva visām pārējām pieteikuma iesniedzēju kategorijām |
|---|---|---|---|
| 1 mēnesis | 400/80 | 450/110 | 400/110 |
| 10 dienas | 200/80 | 300/110 | 200/110 |
| 5 dienas | 70/80 | 150/110 | 100/110 |
Iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt, ja nepieciešams nosūtīt papīrus pa diplomātiskajiem kanāliem vai papildus pārbaudīt informāciju. Par pasta izdevumiem ir jāmaksā 45 eiro.
Dokumentu pakete
Visi dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, kas izsniegti citās valstīs, ir jālegalizē Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārajā departamentā. Tas aizņem ne vairāk kā divas dienas.
Papīra iepakojumā jāiekļauj:
- Paziņojums, apgalvojums.
- Pase, derīga ilgāk par 6 mēnešiem, un tās kopija.
- Valsts pases kopija (lapas ar fotogrāfiju un reģistrāciju). Dokumenta oriģinālu uzrāda pēc iesniegšanas departamentā un nekavējoties atdod īpašniekam.
- Foto 35 x 45 mm.
- Sertifikāts, kas apliecina, ka pretendentam nav iepriekšējas sodāmības.
- Bankas izraksts par līdzekļu pieejamību kontā: minimālā alga reizināta ar 12 mēnešiem (no 2021.gada janvāra - 430 eiro) galvenajam pretendentam un 280 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim.
- Līgums par mājokļa īri vai par nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu.
- Nodevas samaksas kvīts.
Atkarībā no migrācijas pamata ir jāsagatavo dokuments, kas apliecina tā esamību:
- studentiem - apliecinājums no augstskolas;
- darbiniekiem - darba devēja uzaicinājums;
- investoriem - līdzekļu pieejamība;
- nekustamo īpašumu īpašniekiem - iegādāto objektu vai objekta dokuments;
- Latvijas pilsoņu laulātajiem - laulības apliecība u.c.
Ja tiek iesniegts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījums, jāpievieno apliecība par latviešu valodas prasmes eksāmena nokārtošanu (pieļaujamais līmenis A2).
Kā atjaunot uzturēšanās atļauju
Pirmo reizi uzturēšanās atļauja tiks izsniegta uz gadu vai uz laiku, kas ir saistīts ar pārcelšanās iemeslu (mācību laiks, darba līguma ilgums utt.). Turpmāk uzturēšanās atļaujas atjaunošana būs jāveic katru gadu.
Dokumentu pakete jāiesniedz 1,5-2 mēnešus pirms tās derīguma termiņa beigām. Pieprasījuma izskatīšana prasīs mēnesi, vēl 10 dienas būs nepieciešamas jaunas kartes izgatavošanai.
Uzturēšanās atļaujas atjaunošanas izmaksas ir tādas pašas kā sākotnējā pieteikuma gadījumā. Jāpiesakās Migrācijas departamentā reģistrācijas vietā Latvijā.
Ja apstākļi nav mainījušies, dokumentu pakete būs tāda pati, kā norādīts iepriekš. Turklāt jums būs nepieciešams sertifikāts par visu nodokļu un nodevu samaksu. Lēmums tiks pieņemts tikai pēc intervijas un visas informācijas par pretendentu izpētīšanas.
Pilsonība
Uzturēšanās atļauja Latvijā krieviem 2021. gadā ir tikai sākuma punkts legalizācijas procesā. To izsniedz, pamatojoties uz D kategorijas (valsts) vīzu. Saskaņā ar to kandidāts var ieceļot republikā un pretendēt uz pagaidu statusu.
Nodzīvojis valstī 5 gadus ar termiņuzturēšanās atļauju, viņš varēs pretendēt uz pastāvīgu dokumentu.
Ja pretendentam nav pamata pilsonības iegūšanai pēc vienkāršotas shēmas, viņš varēs kļūt par Latvijas pilsoni naturalizācijas rezultātā, tas ir, vēl 5 gadus nodzīvojis kā pastāvīgais iedzīvotājs. Prombūtnes laiks ārpus valsts nedrīkst būt ilgāks par 6 secīgiem mēnešiem un kopā ne ilgāks par gadu.
Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, būs jāatsakās no iepriekšējās pilsonības, jāparāda sava finansiālā dzīvotspēja, mājokļa pieejamība, likumu, konstitūcijas un valodas zināšanas.
Dzīvesvietas izvēle
Uzturēšanās atļaujas pieteikšana jāsāk tikai pēc tam, kad ir izvēlēts reģions un apdzīvota vieta, kurā plānojat apmesties. Lai saprastu, kur Latvijā ir labi dzīvot, nebūs lieki apmeklēt šo valsti kā tūristam, apceļot pilsētas un to apkārtni, nedaudz padzīvot, lai pierastu pie infrastruktūras un iedzīvotāju mentalitātes.
Palīdzību izvēlē sniegs forumi, kuros pulcējas tie, kuriem jau ir pieredze legalizēšanā un iedzīvošanās valstī. Daža noderīga informācija:
- pat Latvijas galvaspilsētā mājās neatradīsiet to burzmu, pie kuras daudzi ir pieraduši. Šeit nav daudz automašīnu, un pilsētas nav pārāk lielas;
- tiem, kas vēlas sevi realizēt profesionālajā jomā, labāk izvēlēties Rīgu vai kūrortus. Tieši šeit ir viszemākais bezdarba līmenis un ir nedaudz vairāk darba vietu nekā citos reģionos;
- dzīve provincēs balstās uz saimniecības zemes gabalu kopšanu, tāpēc šurp labāk pārvākties tiem, kas nodomājuši nodarboties ar lauksaimniecību vai vienkārši vēlas dzīvot klusā Latvijas iekšzemē.
Rezultāti
Latvijas Republikā ir divu veidu uzturēšanās atļaujas – pagaidu un pastāvīgās. To izsniedz, ja ir noteikts pamats un valsts vīza.
Pārcelšanās iemesls var būt nodarbinātība, izglītība, atkalapvienošanās ar radinieku, investīcijas vietējā ekonomikā, nekustamā īpašuma iegāde. Galvenais, lai izvēlētais pamats būtu dokumentēts.
Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz gadu, un pēc tam to katru gadu atjauno uz 5 gadiem. Pēc tam iespējams pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai un vēl pēc 5 gadiem - pilsonībai.
