Mierīga, mērena un pārtikusi Austrija piesaista ne tikai tūristus. Dzīves līmenis un vidējā alga Austrijā jau sen ir padarījuši to par sapņa piepildījumu daudziem viesstrādniekiem. Taču vēlme pārcelties uz kādu no plaukstošajām Eiropas valstīm nereti uzduras visai paredzamiem šķēršļiem: valodas nezināšana, neapstiprināts diploms, problēmas ar darba vīzas iegūšanu. Un tomēr tas nenozīmē, ka ārzemnieki šeit nevar atrast cienīgu vietu ar pieņemamiem ienākumiem.
Ekonomiskie rādītāji
Pirms Covid-19 pandēmijas sākuma Austrijas darba tirgus bija labvēlīgs salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Šobrīd ir grūti novērtēt situāciju. Taču, tā kā darbaspēka migrācijas iespēju meklēšana nav ātra lieta, ir lietderīgi izpētīt likumdošanas aspektus un nodarbinātības iespējas.
Likumdošanas bāzi darbam Austrijas Republikā veido vairāki noteikumi vienlaikus:
- Darba konstitūcija Arbeitsverfassungsgesetz — ArbVG.
- Vispārīgais federālais likums Arbeitszeitgesetz (AZG) — regulē darba laiku (parastais laiks un virsstundas).
- Atsevišķs pavadoņu un mājas palīgu nodarbinātības akts Hausgehilfen- und Hausangestelltengesetz;
- Ausländerbeschäftigungsgesetz — AuslBG — regulē ārzemnieku nodarbinātību.
Profesiju un pieprasīto speciālistu reitings
Balstoties uz Austrijas Nodarbinātības dienesta (AMS) datiem, Austrijas darba devēji visvairāk izjūt augsti kvalificētu speciālistu trūkumu rūpniecībā, tirdzniecībā un medicīnas pakalpojumu sniegšanā. Tas atspoguļojas algās, ko darba devēji sola topošajiem darbiniekiem: ārsta alga Austrijā ar piecu gadu darba stāžu ir pielīdzināma būvinženiera vai programmatūras izstrādātāja ikmēneša ienākumiem. Ne mazāk saņem arī augsti kvalificētas medmāsas un skolotāji.
Turklāt darba tirgū vērojams tehnisko darbinieku, celtnieku, šoferu, biroju darbinieku un sezonas strādnieku trūkums lauksaimniecībā un tūrismā.
Neskatoties uz to, austrieši nesteidzas ieņemt vakantos amatus pakalpojumu sfērā vai darba specialitātēs. Nereti nepilnības zemāka līmeņa personāla rindās (auklītes, apkopējas, mājas palīgi, viesmīļi, medmāsas un pārdevēji) aizpilda ārzemnieki no Austrumeiropas un bijušās PSRS.
Tiem, kuri nevar lepoties ar prestižu izglītību un grasās mainīt darbu vai veikt profesionālu pārprofilēšanu, AMS ir izveidojis portālu Karrierekompass.
Algu līmeņa noteikšanas iezīmes
Austrijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir aizliegta darba diskriminācija jebkura vispārpieņemta pamata – dzimuma, rases, reliģijas vai politisko uzskatu dēļ. Un tomēr ir vairāki faktori, kas būtiski ietekmē atsevišķa speciālista algas lielumu:
- Izglītības līmenis un praktiskās kvalifikācijas.
- Izvēlētās specialitātes trūkums - par īpaši pieprasītiem profesionāļiem darba devēji ir gatavi maksāt 4000 eiro un vairāk mēnesī.
- Vecums - priekšroka joprojām tiek dota darbiniekiem, kas jaunāki par 50 gadiem, un strauji augošajās tehnoloģiju jomās vecuma kvalifikācija ir vēl zemāka.
- Darba devēja teritorija. Piemēram, algas Vīnē ir augstākas nekā citās valstīs.
- Dzimuma faktors. Darba devēji ir vairāk gatavi uzticēties vīriešiem, kuri veic atbildīgu darbu.
- Pilsonība - priekšroka tiek dota Austrijas vai kādas ES dalībvalsts pilsoņiem, pret citām valstīm izturas ar mazāku pārliecību.
Minimālā alga
Galvenais likums, kas regulē darba ņēmēju un viņu darba devēju stāvokli, ir Austrijas Darba konstitūcija (Arbeitsverfassungsgesetz — ArbVG). Jo īpaši tajā teikts, ka minimālās algas likme federālajā līmenī tiek noteikta tikai tām algoto speciālistu grupām (nozarēm), kurās:
- nav iespējams noslēgt koplīgumu;
- kolektīvajos līgumos nav noteiktas minimālās likmes.
Tajā pašā laikā būtu jāpārskata pat noteiktie tarifi, ja tie ir mazāki par federālajiem vai zemāki par tarifiem, kas apstiprināti citu saistīto saimniecisko darbību uzņēmumu līgumos.
2021. gadā atkal tika pārskatītas minimālās likmes mājsaimniecības darbiniekiem (likums par likmju noteikšanu Festsetzung des Mindestlohntarifs für im Haushalt Beschäftigte für Österreich):
| Federālās zemes | Minimālā alga Austrijā un piemaksas, eiro stundā | |||
|---|---|---|---|---|
| Mājas palīgi | Papildinājumi | Tehniskais personāls | Papildinājumi | |
| Burgenlande | 9,55 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Burgenland | 11,11 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Burgenland |
| Karintija | 9,73 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Kärnten | 10,36 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Kärnten |
| Lejasaustrija | 9,54 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Niederösterreich | 14,89 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Niederösterreich |
| Augšaustrija | 10,70 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Oberösterreich | 13,30 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Oberösterreich |
| Zalcburga | 9,68 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Salzburg | 12,22 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Salzburg |
| Štīrija | 9,89 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Steiermark | 16,23 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Steiermark |
| Tirole | 9,76 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Tirol | 14,78 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Tirol |
| Forarlberga | 9,87 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Forarlberg | 14,79 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Forarlberg |
| Vēna | 9,72 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für Hausbesorgerinnen und Hausbesorger für Wien | 15,05 | Festsetzung des Mindestlohntarifs für die Betreuung und Bedienung von Anlagen und Einrichtungen auf Liegenschaften für Wien |
Vidējā peļņa
Vidējā alga Austrijā var iedvesmot potenciālos migrantus, kuri par savām profesionālajām zināšanām un prasmēm vēlas saņemt daudz lielāku atalgojumu nekā mājās. Taču ārzemniekiem jāzina, ka saskaņā ar darba laika likumu Austrijas darba devēji vēlas saņemt no darbinieka par šo algu:
- 48 stundas nedēļā (vidēji, rēķinot pēdējo 17 nedēļu laikā) - kā darba stundu norma;
- 60 darba stundas nedēļā bez piemaksas par virsstundām un iepriekšējas vienošanās ar darbinieku - maksimāli pieļaujamās slodzes veidā (nevar būt regulāra);
- 10 stundas dienā kā parastā darba diena, ar iespēju to pagarināt līdz 12 stundām bez papildu maksas, ja tas notiek nedēļas vidējā rādītāja ietvaros.
Tajā pašā laikā saskaņā ar likumu un koplīgumiem pa nozarēm strādniekiem tiek garantētas divas papildu mēnešalgas gadā: 13. kā samaksa par vasaras brīvdienām un 14. par Ziemassvētkiem.
Austrijas likumdevēji nesāka ierobežot uzņēmējdarbību un noteikt minimālo algu lielākajai daļai profesiju valsts līmenī.
Taču, ņemot vērā normatīvos ieteikumus un koplīgumu noteikumus atsevišķām nozarēm, valstī ir izveidojusies šāda situācija ar darbinieku ienākumiem.
| Rādītājs | Vidējie ienākumi Austrijā, eiro/mēn |
|---|---|
| Minimālā alga (nekvalificētam darbaspēkam) | 1 660 |
| vidējā alga | 2 689 |
| Augsti kvalificētu speciālistu ienākumi | 3 590 |
Ienākumu līmenis pēc profesijas
Algu reitings Austrijā pēc profesijas nebūs pārsteigums tiem, kam jau ir aptuvens priekšstats par to, kādi speciālisti var būt augsti atalgoti valstī ar attīstītu ekonomiku.
| Profesijas nosaukums | Vidējā izpeļņa, EUR/mēn | Algu diapazons, EUR/mēn |
|---|---|---|
| Finanšu analītiķis | 3017 | 2 449—3 944 |
| Advokāts | 2702 | 2 194—3 532 |
| Ģimenes ārsts/ķirurgs | 3222 | 2 615—4 210 |
| Zobārsts | 2785 | 2 170—3 819 |
| Stacionāra slimnīcas medmāsa | 3222 | 2 615—4 210 |
| Medmāsa (privātā) | 2629 | 2 130—3 523 |
| Skolas skolotājs | 2944 | 2 390—3 849 |
| Universitātes profesors | 3327 | 2 593—4 564 |
| Audzinātāja | 2184 | 1 938—2 622 |
| Programmētājs | 3272 | 2 626—4 340 |
| Grāmatvedis | 2931 | 2 338—3 866 |
| Enerģētikas inženieris | 2641 | 2 059—3 623 |
| Būvinženieris | 3059 | 2 456—4 060 |
| Policists | 2369 | 2 045—2 847 |
| sekretārs | 2659 | 2 295—3 194 |
| Pārdevējs | 1985 | 1 730—2 369 |
| Sabiedriskā transporta vadītājs | 1898 | 1 638—2 281 |
| Viesmīlis | 1730 | 1 493—2 078 |
| Auklīte | 2184 | 1 938—2 622 |
| Elektriķis | 2366 | 2 037—2 856 |
| Santehniķis | 2300 | 1 981—2 778 |
| Auto mehāniķis | 2269 | 1 954—2 740 |
| Celtnieks | 2089 | 1 803—2 510 |
| Kalnracis | 2283 | 1 971—2 743 |
| Remontstrādnieks | 2044 | 1 763—2 454 |
| Palīgstrādnieks būvlaukumā | 2089 | 1 803—2 510 |
Algu aplikšanas ar nodokli principi Tāpat jāsaprot, ka ienākumu līmenis ir atkarīgs arī no uzņēmējdarbības mēroga. Piemēram, inženiera alga lielā uzņēmumā būs par 20-25% lielāka nekā mazā privātfirmā.
Pēc 2015.-2016.gada nodokļu reformas tika mainīta pieeja ienākuma nodokļa aprēķināšanai no darbinieku izpeļņas. No 2021. gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aplikts pēc progresīvās sešpakāpju skalas.
| Gada ienākumu diapazons, EUR | Procentu likmes limits |
|---|---|
| līdz 11 000 | 0 |
| no 11 000 līdz 18 000 | 25 |
| no 18 000 līdz 31 000 | 35 |
| no 31 000 līdz 60 000 | 42 |
| no 60 000 līdz 90 000 | 48 |
| no 90 000 līdz 1 000 000 | 50 |
| virs 1 000 000 (likme tika piemērota tikai līdz 2020. gadam ieskaitot) | 55 |
Sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru nosaka vispārējais likums par sociālo apdrošināšanu (ieskaitot pensiju) - Art. 51 Allgemeines Sozialversicherungsgesetz, ASVG. Tas arī nosaka procentu likmju sadalījumu, kas maksājamas no darba devēja līdzekļiem un ieturējuma veidā no darbinieka bruto algas.
| Ieguldījuma veids | Darba devēja daļa (SV-DGA) | Darbinieku daļa (SV-DNA) |
|---|---|---|
| Atlaišanas pabalstu fonda izveidošana pēc atlaišanas (Selbständigenvorsorge) | 0.0153 | - |
| Medicīna (Krankenversicherung) | 0.0378 | 0.0387 |
| Nelaimes gadījumu un darba riska apdrošināšana (Unfallversicherung) | 0.012 | - |
| Bezdarbam (Arbeitslosenversicherung) | 0.03 | 0—3 % |
| Pensiju apdrošināšana (Pensionsversicherung) | 12,55 % | 0.1025 |
Lai atvieglotu aprēķinus, Finanšu ministrija ir izstrādājusi tiešsaistes bruto-neto algas kalkulatoru, kas parāda ieturējumu apmēru, ņemot vērā Ģimene plus nodokļu prēmijas: piemēram, ieturējums par bērnu līdz 18 gadiem 1500 eiro apmērā gadā vai ikmēneša ieturējums par katru bērnu 58.40 eiro , piemēram.
Iztikas minimums valstī
Oficiālā nodarbinātība Austrijā sola pienācīgu atalgojumu tiem, kuri ir nodarbināti amatos, kas neparedz augsti kvalificētu pienākumu veikšanu:
- strādnieka alga var svārstīties no 1570 līdz 1890 eiro mēnesī;
- profesionāļa ar vidējo kvalifikācijas līmeni reālie ienākumi - 2 130-2 640 eiro / mēnesī;
- darbinieki ar augstu profesionālo iemaņu līmeni pelna 2940-3750 eiro/mēn.
Tajā pašā laikā dzīves dārdzība Austrijā 2021. gadā ļauj ģimenei ar diviem bērniem pilnībā apmaksāt rēķinus, pat ja viens no vecākiem darbā ir nodarbināts nepilnu slodzi.
| Izmaksu kategorija | Tipiska ģimene: viens vai divi bērni un divi vecāki | Standarta ģimene: divi bērni un divi strādājoši vecāki | Uz vienu pieaugušo, kas dzīvo viens |
|---|---|---|---|
| Uzturs | 650—845 | 745—965 | 185—240 |
| Nakšņošana | 880—995 | 880—995 | 445—505 |
| Transports | 61—91 | 61—91 | 30—45 |
| Medicīniskā aprūpe | 28—77 | 28—77 | 7—19 |
| Izglītība | 27—92 | 27—92 | - |
| Cits | 82—105 | 87—110 | 33—40 |
| Kopējās izmaksas | 1 728—2 205 | 1 828—2 330 | 700—849 |
Nodarbinātības statistika
Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Austrijā bija tikai 4,5%. Tajā pašā laikā jauniešu vidū (par austriešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem) bez darba palika 8,4%, bet gados vecāku cilvēku (vecumā no 55 līdz 64 gadiem) darbu meklēja tikai 3,3%.
Tomēr saskaņā ar Nacionālās statistikas biroja AMS tiešsaistes aplēsēm bezdarba līmenis bija nedaudz augstāks: 2021. gada septembrī tas bija 6,6%: 6,8 - sieviešu vidū, 6,5% - vīriešu vidū. Tajā pašā laikā augstākais bezdarbnieku īpatsvars bija Vīnē un Karintijā, bet zemākais Tirolē un Zalcburgā.
Ārzemnieku vidū, kuri ieguvuši darba vīzu Austrijā (šeit ir gandrīz neiespējami strādāt nelegāli), bezdarba līmenis ir nedaudz augstāks: 2021. gada septembrī vidējais procents bija 9,4%: 11,3 sieviešu un 8,2% vīriešu.
Zināmu optimismu veicina tas, ka pamazām samazinājies citu valstu bezdarbnieku skaits. Austrijas nodarbinātības dienests fiksējis, ka lielākā daļa (67%) reģistrēto bezdarbnieku ir aktīvā vecumā no 25 līdz 49 gadiem.
Ārzemnieki, kas oficiāli uzturas valstī, var pieprasīt tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību pret bezdarbu kā Austrijas pilsoņi (sociālās apdrošināšanas un pabalstu izmaksas nosacījumi ir noteikti federālajā likumā Arbeitslosenversicherungsgesetz 1977, AlVG). Valsts atbalsta apmērs ir atkarīgs no darbinieka algas Austrijā pēdējo 24 mēnešu laikā. Jūs varat aprēķināt bezdarbnieka pabalstus, izmantojot kalkulatoru.
Secinājums
Algu līmenis Austrijā netiek uzskatīts par augstāko Eiropā, taču pievilcības ziņā valsts noteikti iekrīt pirmajā pieciniekā. Tāpat jāpatur prātā, ka valsts var piedāvāt komfortablus dzīves apstākļus, un varas iestādes ir gatavas nodrošināt visu iedzīvotāju drošību.
