Kā pieteikties patvērumam Somijā

Tāpat kā jebkurā citā attīstītajā valstī, arī Somijā ir labi izveidoti starptautiskās aizsardzības mehānismi. Ikvienam, kam draud nelikumīgas vajāšanas, ir tiesības pieprasīt somiem humāno statusu. Ņemot vērā šīs Ziemeļeiropas valsts likumdošanas īpatnības, starptautiskā aizsardzība ietver patvērumu, bēgļa statusu un pat politisko patvērumu Somijā. Kam ir tiesības pieprasīt humāno aizsardzību, kā to iegūt un ko tā pēc tam dod?

Kam Somija piešķir starptautisko aizsardzību

Ikviens, kurš nolemj pārcelties uz citu valsti, ir potenciāls imigrants. Imigrācija ir apzināta un brīvprātīga rīcība. Viena no vispiemērotākajām imigrantiem no krievvalodīgajām valstīm ir Ziemeļeiropas Somija. Vietējā migrācijas likumdošana paredz daudzus iemeslus ārzemnieku uzņemšanai, un paši somi aktīvi piesaista migrantus no ārvalstīm.

Viens no pamatiem ir starptautiskās aizsardzības un attiecīgi patvēruma nodrošināšana. Varbūt tas nav pareizākais veids, jo pats aizsardzības jēdziens paredz kāda veida draudu esamību attiecībā uz tā iesniedzēju. Bet tajā pašā laikā patvērumam ir vairākas priekšrocības, jo tas dod tiesības uz izmitināšanu, pārtiku, pajumti un pat nelielu materiālās palīdzības apjomu. Par patvēruma meklētāju tiesībām runāsim nedaudz vēlāk, kamēr pakavēsimies pie nosacījumiem.

Tātad saskaņā ar 2004.gada 30.aprīļa likuma Nr.301/2004 "Par ārvalstniekiem" (Ulkomaalaislaki, turpmāk tekstā - likums Nr.301/204) 6.nodaļas noteikumiem starptautiskā aizsardzība Somijas teritorijā tiek nodrošināta vairākos veidos, tostarp:

1. Patvērums Somijā (Turvapaikka Suomessa).
2. Papildu aizsardzība (Toissijainen suojelu).
3. UNHCR bēgļu uzņemšana un sadale pēc kvotām (Pakolaiskiintiö).

Patvērums Somijā

Patvērums (Turvapaikka) ir galvenais starptautiskās aizsardzības veids, ko piemēro saskaņā ar Likuma Nr. 301/2004 87. pantu. To piešķir, pamatojoties uz "ANO Konvenciju par bēgļu statusu".

Tiesības uz humāno statusu tiek piešķirtas personām, kuras lūdz patvērumu sakarā ar pamatotiem vajāšanas draudiem savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts teritorijā, ja draudi rodas, pamatojoties uz rasu, reliģisko, nacionālo, lingvistisko vai, piemēram, politisko naidīgumu. Svarīgs nosacījums tam ir aizsardzības trūkums no valsts piederības valsts.

Pamats vajāšanas draudu atzīšanai par reāliem saskaņā ar likuma 87.a pantu var būt fakti, kas pēc savas būtības nopietni pārkāpj cilvēktiesības, tostarp:

• fiziska, garīga vai seksuāla vardarbība pret patvēruma meklētāju;
• administratīvās vai cita tiesiskā piespiešanas līdzekļu piemērošanu, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu veiktu, ja šie pasākumi diskriminē pieteikuma iesniedzēju vai ir diskriminējoši principā;
• diskriminējoša uzmākšanās vai sodīšana;
• tiesību atņemšana pārsūdzēt valsts iestāžu lēmumus, kas rada diskriminējošus sodus;
• kriminālvajāšana par atteikšanos no militārā dienesta pārliecības dēļ notiekošos konfliktos, kuros var tikt izdarīti nepolitiski noziegumi;

Vajāšanas raksturam ir svarīga loma, kā tas ir norādīts Likuma Nr. 301/2004 87.b pantā:

• vajāšana pēc izcelsmes ir vajāšana, ko izraisa ādas krāsa, tautība, etniskā piederība;
• reliģiskā vajāšana ir definēta kā vajāšana, kuras pamatā ir teistiski, neteistiski vai ateistiski uzskati, reliģiska prakse, darbības, viedokļa paušana, grupas uzvedība un reliģisko noteikumu ievērošana;
• vajāšanas, kas notikušas pilsonības, tās neesamības, bipatrisma, kultūras, etnisko vai valodas saišu dēļ, tiek uzskatītas par civilām;
• Politiskā vajāšana ir vajāšana uzskatu, domu un uzskatu dēļ, potenciālo vajātāju un viņu metožu kritika.

Izvērtējot iepriekš minētos faktus un to, vai pieteikuma iesniedzējs juta vajāšanas draudus, nav nozīmes tam, vai pieteikuma iesniedzējam patiešām ir vajāšanai pakļautas īpašības (t. i., viņš atzīst vajātu reliģiju, runā vajātā valodā vai aizstāv noteiktu politisko nostāju), ja vajāšanas notiek.

Papildu aizsardzība

Sekundārais humānā statusa veids ir alternatīvā aizsardzība (Toissijainen suojelu). Saskaņā ar likuma Nr.301/2004 88.pantu to var piešķirt ārzemniekiem, kuriem nav pamata piešķirt patvērumu, bet, atgriežoties savā pastāvīgās dzīvesvietas valstī, viņi riskē tikt pakļauti nopietnām briesmām. Piemēram, ja viņus apdraud:

• nāvessods;
• necilvēcīgs vai cienīgs saturs, soda vai spīdzināšanas veidi;
• patvaļīgas vardarbības risks saistībā ar teritorijā notiekošu starptautisku vai iekšēju konfliktu.

Bēgļu pārvietošana uz kvotu pamata

Trešais aizsardzības veids ir bēgļu kvotas (Pakolaiskiintiö). Saskaņā ar likuma 90. pantu Somija uzņem UNHCR bēgļus un citus ārzemniekus, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība pārvietošanai tās teritorijā. Bēgļu skaits, ko somi ir gatavi uzņemt, tiek noteikts katru gadu atkarībā no budžeta iespējām. Piemēram, 2021. gadam vietējā Iekšlietu ministrija apstiprināja 750 cilvēku kvotu no Sīrijas un Kongo.

Daudzas tiešsaistes publikācijas izplata informāciju, ka arī Somijā ir iespējams iegūt politisko patvērumu. Faktiski tā ir kļūdaina informācija: kā tāda Somijas tiesību akti neparedz politisko patvērumu.

Taču, kā jau iepriekš norādījām, viens no patvēruma piešķiršanas iemesliem var būt politiskā vajāšana un represijas.

Patvēruma meklētāju tiesības un pienākumi

Bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumi Somijā daudz neatšķiras no nosacījumiem citās valstīs. Starptautiskās aizsardzības saņēmēja statuss ļauj baudīt maksimālos atvieglojumus, kas nepieciešami normālai dzīvošanai valstī.

Tādējādi somu pieņemtajiem patvēruma meklētājiem ir tiesības:

• objektīva to pieteikuma izskatīšana, nepieciešamās juridiskās palīdzības un tulka nodrošināšana;
• uzturēšanās Somijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, mājokļa nodrošināšana;
• brīva pārvietošanās Šengenas zonā, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju / pastāvīgo dzīvesvietu;
• materiālās palīdzības saņemšana, līdzekļi pārtikai;
• bezmaksas nodarbinātība bez atļaujas utt.

Papildus tiesībām starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem tiek uzlikti vairāki pienākumi. Tostarp tie:

• nav tiesību ceļot uz izcelsmes valsti, pretējā gadījumā humanitārais statuss tiks anulēts;
• ir pienākums ievērot Somijas likumus;
• jābūt reģistrētiem uzņemšanas centrā, pat ja viņi dzīvo privātā apmešanās vietā;
• jādzīvo tajā pašvaldībā, kurai tie tika piešķirti utt.

Patvēruma procedūra Somijā

Lai iegūtu bēgļa statusu Somijā, pieteikuma iesniedzējam ir jāiziet standarta procedūra. Mēs vēršam uzmanību uz svarīgiem punktiem, kas potenciālajam pretendentam būtu jāatceras:

• Patvēruma pieteikumu nevar iesniegt ārzemnieks no ārvalstīm (piemēram, caur vēstniecību vai pa e-pastu), lai to izdarītu, viņam jāierodas Somijas teritorijā vai vismaz uz robežas.
• Otrs svarīgais punkts ir Ļubļinas līguma darbība. Atbilstoši tās normām jautājums par piešķiršanu būtu jāskata tai ES valstij, kurā humanitārā statusa pretendents ieceļojis pirmais.Proti, lai jautājums tiktu izskatīts Somijā, valstij ir jābūt pirmajai no ES valstīm, kurā ārzemnieks ieceļojis.
• Pieteikums humānā statusa piešķiršanai jāiesniedz uzreiz pēc ieceļošanas valstī. Izņēmums ir gadījumi, kad pamats patvēruma iegūšanai radās jau uzturēšanās laikā Somijā vai kad bija pārliecinošāki iemesli vēlākam pieteikumam.
• Izskatot pieteikumu, tiek ņemta vērā ne tikai valsts, no kuras tiek veikta emigrācija, bet arī valsts, no kuras pieteikuma iesniedzējs faktiski ieradies. Tātad, ja trešo valsti, no kuras pieteikuma iesniedzējs ieradies Somijā, somi uzskata par drošu, tiek uzskatīts, ka viņš tur varēja pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, tāpēc tas var kļūt par atteikuma iemeslu.

Tagad ir pienācis laiks apsvērt starptautiskās aizsardzības iegūšanas procedūru. Piegādes noteikumus nosaka Likuma Nr. 301/2004 94.–104.

Pēc viņu domām, potenciālā pretendenta procedūra ietver:

1. Ierašanās Somijā un kompetento iestāžu paziņošana par nodomu pieteikties patvērumam. Atgādinām, ka viņiem par to jāpaziņo pēc iespējas ātrāk pēc ierašanās Somijā. To var izdarīt vai nu uzreiz, šķērsojot robežu – izsakot savu vēlmi robežsargiem, vai arī pēc ierašanās galamērķī – vietējā policijas iecirknī.
2. Biometrisko datu iesniegšana. Saņemot paziņojumu par nodomu meklēt patvērumu, robežkontroles amatpersonām vai policijas darbiniekiem ir nekavējoties jāreģistrē meklētājs. Viņiem par viņu jāsavāc visa būtiskā informācija, jānoņem pirkstu nospiedumi, parakstu paraugi un viņš jānofotografē, kā arī jāveic pārbaudes SIS sistēmā.
3. Izmitināšana uzņemšanas centrā. Pēc reģistrācijas pretendenti tiek ievietoti uzņemšanas centrā. Ja pieteikumu iesniedz visa ģimene, to var izmitināt atsevišķā uzņemšanas centra telpā. Ģimene tajā noteikti nebūs pastāvīgi: ir iespēja pārcelties uz citu centru vai dzīvot privātmājā, ja pretendents to var atļauties.
4. Intervijas nodošana. Pēc pieprasījuma apstrādes Migrācijas dienests (Maahanmuuttoviraston vastuulle) patstāvīgi noteiks intervijas datumu un informēs pieteikuma iesniedzēju par to ar uzņemšanas centra starpniecību, nosūtot attiecīgu uzaicinājumu. Tajā patvēruma meklētājs tulka (un, ja nepieciešams, advokāta) klātbūtnē atbildēs uz jautājumiem par savu situāciju, paskaidros pieteikuma iesniegšanas iemeslus, pastāstīs par vajāšanām un draudiem viņa dzimtenē un apstiprinās teikto. fakti ar dokumentiem. Ja nav dokumentāru pierādījumu, ir pieļaujama faktu mutiska izklāstīšana. Saskaņā ar likuma 97.a pantu viss intervijas process notiek audio un video ierakstā, un pati saruna tiek ierakstīta protokolā. Pēc tam tā kopija tiek nodota pieteikuma iesniedzējam.
5. Gaida lēmumu. Pieprasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas laiks katrā gadījumā ir individuāls. Provizoriskā pārskata perioda aplēse tiks paziņota pašā intervijā, taču ar lielu varbūtību šis periods var būt nokavēts. Šo pakalpojumu varat izmantot, lai provizoriski aprēķinātu izskatīšanas laiku. Kamēr gaida lēmumu, pretendents var palikt uzņemšanas centrā.
6. Risinājuma iegūšana. Kad migrācijas iestāde pieņems galīgo lēmumu, pieteikuma iesniedzējs noteikti tiks informēts par to viņa dzimtajā vai viņam saprotamā valodā. Pozitīva lēmuma gadījumā pretendents saņem bēgļa (vai alternatīvās aizsardzības saņēmēja) statusu, kas ir derīgs 4 gadus ar iespēju pagarināt.

Kāpēc viņi var atteikties

Patvērumu var atteikt. Likums atļauj migrācijas iestādēm atteikt pieteikuma iesniedzējiem, kuri:

• tiek pamatoti turēti aizdomās par noziegumiem pret mieru un cilvēci vai kara noziegumiem;
• tiek turēti aizdomās par vardarbīgiem nepolitiska rakstura noziegumiem, kas atzīti Somijas krimināllikumā, ja tie izdarīti pirms humanitārā statusa saņemšanas;
• pieķerti darbībās, kas ir pretrunā ANO darbībām un principiem;
• sniedza nepatiesas ziņas, iesniedza viltotus dokumentus;
• nāk no drošas izcelsmes valsts vai drošas trešās valsts.

Likums atļauj pieteikuma iesniedzējiem 14 dienu laikā pēc atteikuma saņemšanas pārsūdzēt to savas dzīvesvietas Administratīvajā tiesā. Tiesas negatīva lēmuma gadījumā ir atļauts iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā administratīvajā tiesā. Ja arī viņš atsakās, ārzemniekam ir pienākums atstāt Somiju.

Ja pieteikuma iesniedzējam nav līdzekļu, lai izbrauktu no valsts, viņam ir tiesības lūgt palīdzību šim nolūkam. Šajā gadījumā valsts finansēs aizbraukšanu.

Pretendenta tiesības strādāt

Krieviem, kuri meklē patvērumu Somijā, pastāv iespēja strādāt bez papildu atļaujas pat pirms migrācijas dienesta lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā. Iespēja saņemt algotu darbu rodas pretendentam:

• trīs mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas, ja humānā statusa pretendents ir iesniedzis personu apliecinošu dokumentu oriģinālus;
• sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, ja šādi dokumenti nav iesniegti.

Ja pretendentam izdevās iegūt pastāvīgu darbu, viņam ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uz nodarbinātības pamata, lai gan tas nav nepieciešams, ja viņam ir bēgļa statuss.

Savukārt darba devējam ir pienākums periodiski pārbaudīt, vai darbiniekam ir tiesības uz nodarbinātību, kas dod bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu. Ja šis statuss beidzas vai ir pieņemts negatīvs lēmums un bēgļa statuss netiek piešķirts, migrantam ir pienākums par to paziņot savam darba devējam. Sākotnējās tiesības strādāt būs spēkā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, tostarp apelācijas un kasācijas kārtībā. Pastāvīgās tiesības ir spēkā visu patvēruma laiku.

Izmitināšana uzņemšanas centros

Tūlīt pēc personu reģistrācijas par patvēruma meklētājiem, saskaņā ar Art. 746/2011 16. pantu, viņi pārceļas uz bēgļu uzņemšanas centriem. Izmitināšanas nosacījumos noteikti būs jāņem vērā pieteikuma iesniedzēja dzimums, vecums un citas īpašības. Ja visa ģimene lūdz aizsardzību, viņus var izmitināt kopienas centrā.

Parasti jau pirms intervijas pretendenti tiek izmitināti tā sauktajā tranzīta centrā. Pēc tam, kad pieteikuma iesniedzēji parasti tiek pārvietoti uz pastāvīgo uzņemšanas centru, jau pirms lēmuma pieņemšanas.

Likumdošana ļauj potenciālajiem bēgļiem dzīvot privātās mītnēs, piemēram, pie radiniekiem vai īrētā dzīvoklī, taču viņiem joprojām jābūt reģistrētiem uzņemšanas centrā.

Bēgļu nometne ļauj tiem, kam nepieciešama aizsardzība, saņemt nepieciešamo sociālo palīdzību, tai skaitā:

• nepieciešamā medicīniskā aprūpe;
• psiholoģiskā vai juridiskā palīdzība;
• pastāvīgs ēdiens vai iespēja pagatavot ēdienu pats;
• mājsaimniecības pakalpojumi, jo īpaši vannas istabu, veļas mazgātavu izmantošana;
• Tulkošanas pakalpojumi;
• izglītības un profesionālās orientācijas un tā tālāk.

Mēneša maksājums

Papildus palīdzībai mājoklī un labklājības nodrošināšanai patvēruma meklētāji var pieteikties arī uz finansiālu palīdzību, kas paredzēta “pamatvajadzībām”. To izsniedz tā sauktā kases čeka veidā vai pārskaita uz priekšapmaksas karti.

Palīdzības apmērs būs atkarīgs no vecuma, ģimenes sastāva, citiem ienākumiem vai nodarbinātības. Lūdzu, ņemiet vērā, ka pabalsts netiek piešķirts automātiski, tas tiek piešķirts, pamatojoties uz uzņemšanas centrā esošās personas iesniegumu. Arī nepilngadīgie saņem skaidru naudu pamatvajadzībām, taču viņiem pabalsti ir ievērojami mazāki.

Zemāk esošā tabula palīdzēs izprast 2021. gada spēkā esošā pabalsta apmēru.

Uzņemšanas centrā neēd	Ar ēdināšanu uzņemšanas centrā
Vientuļā māte vai tēvs	312,23 eiro	91,52 eiro
Ģimene ar bērnu	199,18 eiro	€ 59,21
Pieaugušie	263,78 eiro	€ 75,36
Bērni līdz 16 gadiem	*	26,92 eiro
Bērni 16-17 gadi	*	48,44 eiro

Ja ģimenes locekļiem ir īpašas vajadzības, viņi ir tiesīgi saņemt papildu finansiālu palīdzību. Jebkurā gadījumā katrs gadījums tiek izskatīts individuāli.

Bēgļu ģimeņu atkalapvienošanās

Pēc bēgļa statusa oficiālas iegūšanas un līdz ar to uzturēšanās atļaujas Somijā iegūšanas ārzemniekam ir tiesības atkal apvienoties ar ģimeni. Ikviens, kurš šobrīd dzīvo Somijas teritorijā, saņem “ģimenes apgādnieka” (perheenkokoajaksi) statusu, un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības pārcelties uz Somiju.

Lai to izdarītu, viņiem būs nepieciešama uzturēšanās atļauja, kuras pamatā ir ģimenes saites (oleskelulupaa perhesuhteen perusteella). Bez uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļi, kas nav ES dalībvalstis, var apmeklēt Somiju tikai līdz 90 dienām, taču, lai to apmeklētu, viņiem būs jāsaņem vīza.

Tiesības uz ģimenes uzturēšanās atļauju ir:

• laulātais vai reģistrētais partneris, ja viņi ir laulībā (partnerattiecības) vai viņiem ir kopīgs bērns divus gadus;
• bēgļa nepilngadīgie un neprecētie bērni vai bērna vecāki/aizbildņi, ja šāds nepilngadīgs bērns atrodas Somijas teritorijā;
• jebkādi radinieki, ja viņi ir pilnībā apgādībā no Somijā dzīvojoša ģimenes locekļa.

Ģimenes apgādnieka pienākums ir nodrošināt, lai būtu pieejami nepieciešamie līdzekļi atkalapvienotās ģimenes atbalstam.

Pastāvīgā dzīvesvieta un pilsonība bēgļiem

Kad ārzemnieks saņem bēgļa statusu no Somijas iestādēm, viņš automātiski iegūst ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, kas derīga uz humānā statusa laiku.

Pēc 4 gadu perioda beigām, ja uzturēšanās Somijas teritorijā ir bijusi nepārtraukta, saskaņā ar Likuma Nr. 301/2004 56. pantu migrantam ir tiesības pieteikties uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šis ir vispārējais periods, kas nepieciešams pastāvīgas dzīvesvietas iegūšanai – ir arī citi imigrācijas veidi, caur kuriem var iegūt arī pastāvīgo atļauju.

Nodzīvojot valstī vismaz 5 gadus, ārzemnieks iegūst tiesības pretendēt uz pilsonību. Jāatzīmē, ka šī perioda atpakaļskaitīšana sākas no patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienas.

Lai saņemtu Somijas pasi, pretendentam jābūt pilngadīgam, netiesātam, bez ieceļošanas aizlieguma, nepieciešamajām valodu zināšanām un pietiekamiem ienākumiem.

Secinājums

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēlreiz vēlamies pievērst lasītāju uzmanību galvenajiem punktiem:

• Somijā ir 3 starptautiskās aizsardzības veidi: patvērums, alternatīvā aizsardzība un UNHCR bēgļu kvotas;
• kā tāda valstī nav politiskā patvēruma, bet viens no vispārēja patvēruma piešķiršanas iemesliem ir vajāšana politisku iemeslu dēļ;
• patvēruma pieteikumu var iesniegt tikai no Somijas teritorijas, nosūtīt to caur vēstniecību, pa e-pastu vai citādi;
• bēgļa statuss valstī sniedz daudzas priekšrocības: tiesības dzīvot, mājokli uzņemšanas centrā, sociālo palīdzību un pat pabalstus;
• Bēglim automātiski tiek izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt, saskaņā ar kuru viņš var iegūt pastāvīgu dzīvesvietu un uzaicināt radiniekus uz valsti ģimenes atkalapvienošanai.