Ķelnes karnevālu visos aspektos var pielīdzināt karnevāliem, kas notiek Venēcijā un Riodežaneiro. Lai piedalītos svētkos, cilvēki paņem nedēļas nogali un ierodas Ķelnē pat no citām pilsētām. Lielajam notikumam ir vairāk nekā 180 gadu. Šo grezno kleitu festivālu var saukt par Ķelnes orientieri, kaut arī ne materiālu.
Īsa svētku vēsture
Ķelnes karnevāls ir viens no lielākajiem un slavenākajiem Vācijā. Tajos laikos, kad Ķelne bija romiešu kolonija, viņš mantoja seno svētku tradīciju par godu Saturnam, saskaņā ar kuru vergi saņēma tādas pašas tiesības kā kungi.
Venēcijas karnevāls ietekmēja arī festivāla raksturu, tāpēc Ķelne tika saukta par vācu Venēciju.
Kopš 1823. gada tiek ievēlētas karnevāla komitejas, lai atvieglotu svētku organizēšanu. Tajā pašā gadā Ķelnes iedzīvotāji pirmo reizi vēsturē atzīmēja Rozā pirmdienu, kas šodien ir festivāla kulminācija. Varoņu sastāvs tika izvēlēts iepriekš - triumvirāts: Jaunava, Princis un Zemnieks. Visas galvenās lomas spēlēja vīrieši, šī tradīcija nav mainījusies arī mūsdienās.
Ķelnes karnevāls šodien
Mūsdienās galvenie svētku varoņi ir ne tikai folkloras varoņi, bet arī slavenas politiskās personas, tostarp valstu vadītāji. Figūras ratiem karnevāla gājieniem tiek sagatavotas iepriekš no papīrmašē.
Katram gadam tiek izvēlēts moto, tikai tas skan nevis literārajā vācu valodā, bet Ķelnes dialektā. Bieži var dzirdēt piedziedājumu "Kölle Alaaf!"
Masu gājiena laikā konfektes tiek mestas pūlī tieši no ratiem. Ballītes dalībniekiem jāķer gardumi lidojumā. Tērpu pulciņos visos svētkos vienmēr piedalās ne tikai pieaugušie, bet arī dažāda vecuma bērni.
Par Ķelnes iedzīvotājiem ir tāds teiciens, ka viņi labāk ieguldīs gultu, nekā atsakās piedalīties teātra izrādē.
"Piektā sezona", kā tiek saukts arī karnevāls, beidzas ar trokšņainu un jautru nedēļu. Pēdējās dienas staigā līdz vēlai naktij, Ķelnes iedzīvotāji, kā arī ciemiņi sēž krogos un restorānos. Pa ielām klīst jestri un blēņas.
Gadu gaitā, kad pastāv trokšņains tērpu festivāls, ir izveidojušās savas tradīcijas. Šajā periodā tiek rīkotas balles, "karnevāla sanāksmes", liels festivāls Ķelnes ielās un lieliska parāde "Rozā pirmdienā".
Brīvdienu plāns
Sezonas atklāšana notiek pirms galvenajiem notikumiem - 11.novembrī pulksten 11 stundas 11 minūtes. Šajā laikā ielās jau parādās pirmie māmiņi. No šī brīža karnevāla komiteja sāk aktīvi strādāt, izdomājot svētku saukli un dziesmu, ar kādu gājiens dosies, un organizatoriem būs jāizvēlas arī galvenie varoņi.
Tieši pats karnevāls sākas februāra beigās, ja skaita datumu no gavēņa sākuma: svinību galvenajai dienai - pirmdienai - jābūt pēdējai pirms gavēņa.
Akcijas sākums tiek paziņots ceturtdien, ko sauc par "sievietēm" (Weiberfastnacht).
Galvenās skatītājas laukumā ir sievietes, ģērbušās karnevāla tērpos. 11:11 pēc vietējā laika skaistā cilvēces puse vētra pārņem rātsnamu un pasludina pagaidu matriarhātu.
Sievietes sāk medīt vīriešus. Satiekot savus "upurus" uz ielas, viņi sagrieza saites līdz pašam mezglam. Šī iemesla dēļ šajā dienā spēcīga puse cilvēces uzvelk vai nu papīra manekenus, vai vecas kaklasaites.
Līdzjūtību izraisījušais “upuris” var tikt uzaicināts “izdzert mieru” tuvējā bārā vai citā sievietes izvēlētā vietā. Šajā dienā nevar atteikt dāmai, šāda vīrieša uzvedība tiek uzskatīta par sliktas gaumes pazīmi.
Piektdiena mierīga. Bāros un kafejnīcās var redzēt draudzīgas kompānijas, kas bauda dzīvo karnevāla mūziku. Sestdien ielās atkal pulcējas cilvēki. Šajā dienā viņi ģērbjas kā spoki, gari un citi citu pasaules spēku pārstāvji. Tiek organizēts liels "garu gājiens".
Vakarā Neumarkt laukumā notiek amatieru sacensības. Brīvā dabā uzstājas dažādas grupas. Svētdiena ir bērnu diena.
Pa pilsētas centrālajām ielām norisinās skolēnu un bērnu tērpu parāde, veikalos mazajiem dalībniekiem bez maksas tiek dāvināti saldumi.
Rozā pirmdiena ir kulminācijas diena. Un atkal pulksten 11:11 no Chlodwigplatz savu kustību sāk gara kolonna (6 km), kas sastāv no pilsētas rajonu kopienām. Katra dalībnieku grupa uz riteņiem nēsā papjēmašē figūru, kas parasti ir populāra politiķa karikatūra, ne vienmēr vāciete.
Tā kā konfektes un šokolādes konfektes bieži tiek mētātas pūlī, daudzi tūristi jau iepriekš ieņem “izdevīgas” vietas uz ietvēm. Otrā un trešā stāva iedzīvotāji par dažiem eiro pat izīrē savu dzīvokļu logus un balkonus.
Kā liecina statistika, gājienā piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, pustūkstotis zirgu, aptuveni simts mobilo platformu un gandrīz 150 orķestru. Šajās stundās Ķelnes centrā uzturas līdz 1,5 miljoniem cilvēku.
Kolonnas priekšā virzās svētku galvenie varoņi - Princis, Jaunava un Zemnieks.
Pēc tik trokšņainas jautrības nāk klusa "violetā otrdiena". Diena paiet mierīgi. Tikai vakarā Alter Markt viņi sadedzina milzīgu grēku salmu tēlu, saņemot šķīstīšanu pirms gavēņa. Galvenā jautrība otrdienās ir bāros un krogos.
Tad nāk "Pelnu trešdiena" - karnevāla oficiālā noslēguma diena. Dalībnieki viens otram uz pieres krāso krustiņus no izmērcētiem pelniem, restorāni piedāvā zivju ēdienus.
Valdības iestādes karnevāla nedēļā ir slēgtas. Šajās dienās strādā tikai viesnīcu, kafejnīcu, bāru, restorānu darbinieki, jo pilsēta ir tūristu pārpildīta. Kā liecina statistika, šajās dienās Ķelnē tiek tērēti aptuveni 100 miljoni eiro, no kuriem 60 tiek tērēti tērpiem, pārējais paliek izklaides iestādēs.
Karnevāla datumi un ieejas maksa
Provizoriskais pasākumu grafiks ir atrodams Ķelnes karnevāla oficiālajā tīmekļa vietnē. 2021. gadā Rozā pirmdiena būs 4. marts. Attiecīgi 5.marts - "violetā otrdiena", bet 6.marts - "Pelnu trešdiena". Svētdien, 3. martā, būs brīvdiena bērniem, bet 28. februārī sievietes dosies medībās.
Taču interesanta ir ne tikai karnevāla nedēļa. Piemēram, 2021. gada 3. novembrī būs pasākums Karnevāla muzejā. 2021. gada janvārī (datums tiks paziņots vēlāk) akcija notiks Ķelnes katedrālē.
Ar karnevālu saistīti pasākumi notiek vairāku mēnešu garumā, īpaši spraigi būs janvāris un februāris nākamajā gadā.
Biļešu cenas sākot no 40 eiro. Jūs varat pasūtīt biļetes un viesu kartes no īpašā karnevāla dienesta pa tālruni 0221/574 00-25 vai pa e-pastu ([email protected]).
Neimarktā ir novietots karnevāla komitejas autobuss, kur var iegādāties arī festivāla kartes un biļetes uz pilsētas tribīnēm, lai vērotu galveno gājienu. Viņi strādā otrdien-piektdien no 9.30 līdz 18.30, sestdien no 9.30 līdz 16.30.
Kā nokļūt Ķelnes karnevālā
Uz karnevālu bez problēmām var nokļūt no jebkuras valsts pilsētas. Vācija gatavojas šiem grandiozajiem svētkiem, tāpēc to priekšvakarā uz Ķelni tiek palaisti vairāk nekā 130 papildu vilcieni.
Vilcienu vilcieni ar nelielu laika intervālu kursē no Menhengladbahas, Diseldorfas, Dortmundes, Solingenas, Zīgenas, Eifeļas un Āhenes.
Starp Ķelni un Diseldorfu kursē arī apskates vilcieni (S-Bahn, 6. līnija), lai tūristi varētu iepazīt Ķelnes apkārtni.
Apkopojiet
Ķelnes karnevāls ir lielākais karnevāls Vācijā. Tas ir salīdzināts ar līdzīgām izrādēm Venēcijā un Riodežaneiro. Gatavošanās karnevāla nedēļai, kas notiek februārī vai martā, sākas iepriekšējā gada novembrī.
Svētku galvenie varoņi ir Jaunava, Princis un Zemnieks, taču uzmanība tiek pievērsta arī populāriem politiķiem, kuru karikatūras galvenajā gājienā tiek nēsātas ratos.
Karnevāla nedēļa piesaista viesus no visas Vācijas un ārvalstu tūristus. Šīs dažas dienas kļūst par vieniem lieliem svētkiem, kad pa Ķelnes ielām pastaigājas māmiņas, skan mūzika, bāri un restorāni ir pilni apmeklētāju.
