Viens no populārākajiem apskates objektiem Vācijas galvaspilsētā ir Ebreju muzejs Berlīnē. Kopš tā atvēršanas 2001. gadā Lindenstrasse kompleksu ir apmeklējuši vairāk nekā 8 miljoni cilvēku, kurus piesaista pastāvīgās un ceļojošās izstādes, ekspozīcijas un mācību centrs. Savukārt profesionāliem vēsturniekiem ir interese apmeklēt arhīvus un pētniecības institūtus. Muzeja apmeklētājiem tiek atklāta gadsimtiem senā ebreju kopienas vēsture vācu zemēs.
Kā radās muzejs
Ideja par ebreju muzeja izveidi Vācijā radās 20. gadsimtā. 30. gadu sākumā tas tika atvērts Berlīnē, bet pie varas nākušie nacisti to ātri aizliedza.
1971. gadā Vācijas galvaspilsētas ebreju kopienas 300. gadadienas svinību laikā Berlīnes muzejā tika atklāta īpaša ekspozīcija, kas kļuva par starta laukumu dokumentu, eksponātu, fotogrāfiju vākšanai topošajam muzejam.
1988. gadā tika izsludināts konkurss par labāko izstāžu telpu ebreju ekspozīcijai, kurā uzvarēja amerikāņu arhitekts Daniels Libeskinds. Celtniecība ilga vairākus gadus, un 2001. gada septembrī tika atkārtoti atvērts Ebreju muzejs, kas kļuva par ievērojamu notikumu Berlīnē.
Kompleksa struktūra un arhitektūra
Muzejs sastāv no divām galvenajām ēkām: baroka koledžas nama un Libeskinda nama, asimetriskas zigzagveida ēkas destruktīvisma garā. Abas ēkas savieno pazemes stāvs.
Koledžu nams (Kollegienhaus)
1735. gadā celtajā mājā kādreiz atradās galvaspilsētas Augstākā tiesa. Otrā pasaules kara laikā tā tika gandrīz pilnībā nopostīta, tāpēc nācās to pārkārtot un atjaunot līdzšinējā izskatā. Šeit ir biļešu kase, garderobe, veikals, biroji, muzeju auditorijas. Aiz - segts stikla pagalms atpūtai un pastaigai sliktos laikapstākļos.
Libeskinda māja
Arhitekta plāns viņam atnesa pasaules slavu: ēkas lauztā līnija kļuva par Vācijas ebreju kopienas traģiskā likteņa simbolu. Šai ēkai var piekļūt tikai caur Koledžu namu: pa melnām kāpnēm, ko papildina tapas.
Slīpas betona sienas, haotiski izvietoti logi liek apmeklētājiem izšķīst šajā ēkā, zaudēt līdzsvara sajūtu un zaudēt orientāciju. No tā izrietošā nenoteiktības sajūta apkārtējā pasaulē veicina ekspozīcijas dziļāku uztveri.
- Stēles un "cirvji". Jau pie ieejas apmeklētāju priekšā paveras trīs slīpas asis, kas vizuāli krustojas: “kontinuitātes ass”, kas ved uz ekspozīciju, holokausta tornis un stēla Trimdas dārzā.
- Trimdas dārzs. Ārpusē ir zona ar slīpu grīdu, ko ieskauj 49 sešus metrus gari betona stabi, no kuriem pēdējais raksturo Berlīni. Šeit var nokļūt tikai caur pagrabiem. Pīlāru galotnēs aug 49 olīvkoki, kuru spēcīgais aromāts, ziedot, apņem apmeklētājus un rada dīvainu sajūtu.
- Holokausta tornis ir slēgta tumša telpa ar melnām sienām, kas iedarbojas nomācoši, simbolizējot holokaustu. Apmēram 2,5 metru augstumā torņa apkalpošanai ir izveidotas kāpnes, kas ved līdz griestiem. Pēc dažu apmeklētāju domām, tas kalpo kā izeja vai simbolizē nesasniedzamo.
- Tukšums. Libeskinda ēkā cauri visai šķeltajai ēkas konstrukcijai ir tukšumi - tukšas vietas no pagraba līdz griestiem, kurās nevar iekļūt, bet kuras var redzēt no dažiem skatu punktiem. Šie tukšumi atgādina izraidīšanu, pogromus, ko ebreji ir piedzīvojuši gadsimtiem ilgi.
- Stikla pagalms ir kā ebreju būda. Klīstot pa tuksnesi, ebreji dzīvoja būdās, un šis folkloras elements ir paredzēts, lai atgādinātu par senajām tautas tradīcijām.
- Dārzu aiz Kolēģiju nama projektēja Kolhofs un Ovaska. Ainavu dizaineri Müller un Wechberg ir radījuši dārzā kompozīcijas, kas atbilst muzeja garam. Dārzu ierobežo galvenās ēkas zigzagi un to rotā dabīgie akmeņi.
Izstādes
Muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī dažādas izstādes.
Pastāvīgā ekspozīcija
Libeskinda namā atrodas pastāvīgā ekspozīcija "Vācijas ebreju vēstures divi tūkstoši gadu". Koledžu namā apmeklētāji iepazīstas ar 17.-18.gadsimta Hamburgas tirgotāja Jūdasa Leibas dienasgrāmatām, filozofa Mendelsona darbiem. Daļa izstādes ir veltīta Vācijas ebreju karavīriem Pirmā pasaules kara laikā. Izstādi noslēdz audiogrāmata, kurā ebreji stāsta par savu dzīvi Vācijā pēc 1945. gada.
Īpašas izstādes
Muzejs katru gadu rīko īpašas izstādes par dažādām tēmām. Piemēram, 2003. gadā bija izstāde "Kontrapunkts" (par Libeskinda daiļradi), 2006.-2007. - "Dzimtene un trimda", 2011-2012 veltīta izstāde "Vācija 30 mākslinieku acīm", 2014.-2015. izstādi “Ādu ārā! Attieksme pret apgraizīšanas rituālu ", 2016.-2017. - "Golema" ekspozīcija.
Rafaela Rota mācību centrs
Centrs līdz 2021. gadam atradās muzejā. Šeit datoros varēja aplūkot ebreju kopienas vēsturi, tika izstrādāta bērnu datorspēle Sansanvis Park par ebreju tautas vēsturi, notika individuālās un grupu nodarbības.
Kritušo lapotņu izstāde
Menashe Kadishman izstāde "Fallen Leaves" atrodas "Atmiņu tukšumā". Tūkstošiem cilvēku seju tērauda loksnes guļ uz grīdas — sava veida piemiņas zīme kara un vardarbības upuriem. Ja iet pāri "sejām", ir tāda šalkoņa, kurā nav iespējams mierīgi klausīties.
Pazudušo lietu galerija
Māksliniece Via Lewandouski veidoja attēlus un skaņas instalācijas spoguļattēlu melnās vitrāžās. Uz stikla atspīd zudušie un iznīcinātie ebreju kultūras pieminekļi, austiņās skan to apraksts.
On.tour - skolēniem
Ebreju muzeju katru gadu apmeklē desmitiem tūkstošu skolēnu no Berlīnes un citām Vācijas pilsētām. Bērniem un pusaudžiem muzeja darbinieki ir izstrādājuši īpašas ekskursijas, kas iepazīstina ar ebreju tautas vēsturi, pārbaudījumiem, kas to piemeklējuši.
Tiem, kuri nevar ierasties Vācijas galvaspilsētā, kopš 2007. gada ir izstrādāts On.tour, kas ļauj apskatīt muzeju, izmantojot modernās tehnoloģijas. Ekskursija rada sajūtu, ka atrodaties muzejā, apskatot ekspozīciju un izstādi. Bez šāda jauninājuma muzeju nevarētu iepazīt tūkstošiem bērnu.
Muzeja darba laiks
Ebreju muzejs Berlīnē ir atvērts katru dienu no pulksten 10:00 līdz 20:00, izņemot pirmdienas, kad muzejs tiek slēgts pulksten 22:00. Ieeja tiek slēgta stundu pirms slēgšanas laika.
Biļetes cena pieaugušajiem ir 8 eiro, priviliģētajām personām - 4 eiro.
Pirmsskolas vecuma bērni ekspozīciju apmeklē bez maksas. Pārdošanā ir arī 14 eiro ģimenes biļete, kurā var iebraukt divi pieaugušie un līdz četriem bērniem. Audiogids maksā 3 eiro.
Kā tur nokļūt
Muzejs atrodas bijušajā Rietumberlīnē, Lindenstrasse 9-14. To var sasniegt ar metro, izkāpjot Hallesches Tor stacijā. Netālu pietur arī autobusi M29, M41, 248.
Ko vēl redzēt Berlīnē
Tūristi, kas ierodas Berlīnē, labprāt iepazīstas ar galvaspilsētas apskates objektiem: Berlīnes mūri, kas 30 gadus sadalīja pilsētu divās daļās, televīzijas torni – pilsētas augstāko celtni, Brandenburgas vārtiem.
2008. gadā Berlīnē tika atvērts Vaska figūru muzejs – viena no Londonas muzeja filiālēm. Astoņdesmit politiķi, zinātnieki, kinozvaigznes, sportisti sveicina apmeklētājus kā dzīvi.
Daudzus tūristus piesaista izsmalcinātā baroka stila pils Berlīnes Šarlotenburgas rajonā. Lieliska celtne ar gandrīz 50 metrus augstu torni ēkas centrā vainagojusies ar zeltītu dievietes Fortūnas statuju. Kādreiz pils piederēja Frederikam I un viņa ģimenei, un šodien tajā atrodas muzeja komplekss.
Secinājums
Vācijas galvaspilsētā netrūkst neaizmirstamu vēsturisku vietu. Īpašu uzmanību ir pelnījis Ebreju muzejs Berlīnē – apskates objekts, kas noteikti jāapmeklē, izjutis visu, ko piedāvā tā veidotāji. Psihologi stāsta, ka muzejs atstāj tik spēcīgu iespaidu, ka cilvēki no tā iznāk spirgti.
