Vācu nācija noveco: 20% vāciešu ir vecāki par 65 gadiem, dzimstība samazinās. Vācija ir ieinteresēta jaunu un aktīvu pilsoņu pieplūdumā, kuri var dot ieguldījumu valsts attīstībā: veiksmīgi strādāt, nodarboties ar uzņēmējdarbību un zinātni, radīt bērnus. Pēdējos gados Vācijas likumdošana ir ievērojami vienkāršojusi dažādu kategoriju pilsoņu imigrācijas procesu valstī. Pārcelšanās uz Vāciju uz pastāvīgu dzīvi 2021. gadā joprojām ir pievilcīga krieviem, solot dzīvi valstī ar stabilu ekonomisko izaugsmi, augstu dzīves līmeni un sociālo drošību.
Kā iegūt uzturēšanās atļauju Vācijā
Dzīvot Vācijā ilgāk par 90 dienām sešu mēnešu laikā ir iespējams ārvalsts pilsonim ar uzturēšanās atļauju (uzturēšanās atļauju). Likums par uzturēšanos Vācijā (AufenthaltsG) nosaka, ka Aufenthaltstitel (uzturēšanās atļaujas) statusu var iegūt tikai tie ārzemnieki, kuri ieceļojuši valstī ar nacionālo D kategorijas vīzu un pieteikušies ar attiecīgu iesniegumu Ārvalstnieku pārvaldē.
Uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem līdz trim gadiem un, ja nepieciešams, var pagarināt. Iemesls uzturēšanās atļaujas iegūšanai var būt studijas universitātē vai prakse/stažēšanās, sava uzņēmuma atvēršana vai darbs saskaņā ar līgumu, laulība ar Vācijas pilsoni.
Plašāku informāciju par to, kas nepieciešams uzturēšanās atļaujas iegūšanai Vācijā, par šī statusa plusiem un mīnusiem, varat uzzināt rakstā "Uzturēšanās atļauja Vācijā".
Jāatceras, ka uzturēšanās atļauja automātiski nedod tiesības strādāt Vācijā – katrs gadījums ir īpaši jāreģistrē. Uzturēšanās atļauja ļauj ārvalstu pilsonim pieteikties uz pastāvīgu uzturēšanos nākotnē (Niederlassungserlaubnis) un ilgtermiņā Vācijas pilsonību.
Pastāvīgā dzīvesvieta Vācijā: pamatnosacījumi statusa iegūšanai
Juridiskais pamats ārvalstniekam iegūt tiesības uzturēties un strādāt Vācijā (Niederlassungserlaubnis) ir noteikts Uzturēšanās likuma (AufenthG) 9. pantā. Saskaņā ar likuma prasībām, lai iegūtu pastāvīgo dzīvesvietu Vācijā, ārzemniekam:
- legāli dzīvot Vācijā vismaz piecus gadus;
- jābūt iztikas līdzekļiem: jābūt kontā Vācijas bankā no 130 tūkstošiem eiro un vairāk ģimenei vai ikmēneša ienākumiem 1200-1500 eiro vienai personai;
- 60 mēnešus veic brīvprātīgas vai obligātās iemaksas (9,75% no algas, vēl 9,75% maksā darba devējs) valsts pensiju fondā;
- ievērot likumu, pēdējo trīs gadu laikā netikt sauktam pie kriminālatbildības un administratīvās atbildības un neradīt apdraudējumu citiem;
- jābūt darba atļaujai (tiem, kas Vācijā ieradušies ar darba vīzu) vai veikt citas legālas darbības;
- ir pietiekamas vācu valodas zināšanas (A2, B1 līmenis) un pamatzināšanas par tiesisko un sociālo kārtību, dzīves noteikumiem tajā federālās zemes teritorijā, kurā dzīvo iedzīvotājs. Kā apliecinājums iedzīvotāja zināšanām likumā ir nepieciešama ārvalstu pilsoņa integrācijas kursu apguves apliecība;
- ir mājoklis, kura platība ir pietiekama, lai ģimenes locekļi varētu dzīvot kopā ar viņu (ja tādi ir).
Tās ir pamatprasības, tās var precizēt, koriģēt, vienkāršot atkarībā no reālās situācijas. Iemesli tam ir izklāstīti attiecīgajos Dzīvesvietas likuma punktos:
- 19 un 42 - par augsti kvalificētiem speciālistiem;
- 21, 4. punkts - par uzņēmējdarbību;
- 23, 26 - par politiskiem, humanitāriem un citiem iemesliem;
- 28 - par ģimenes atkalapvienošanos);
- 35 - par nepilngadīgiem ārzemniekiem ar uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;
- 38 - par bijušajiem Vācijas pilsoņiem;
- 44 - par atsevišķu pilsoņu kategoriju atbrīvošanu no integrācijas kursa.
Saņemšanas metodes un nosacījumi
Ir vairāk nekā trīsdesmit veidu, kā iegūt uzturēšanās atļaujas statusu Vācijā, taču ne visi no tiem var novest pie valsts pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas. Iespēja iegūt pastāvīgu dzīvesvietu Vācijā Krievijas, Baltkrievijas vai jebkuras citas NVS valsts pilsoņiem lielā mērā ir atkarīga no tā, kāda programma tiek izmantota imigrācijai, no pieteikuma iesniedzēja personiskajām īpašībām un citiem apstākļiem.
Apsvērsim galvenās iespējas, ar kurām varat iegūt statusu Niederlassungserlaubnis:
- strādāt Vācijā. Augsta kvalifikācija, teicamas vācu valodas zināšanas (B2), profesijas, kuras Vācijā trūkst (IT personāls, inženieri, strādnieki, celtnieki, vidējā un zemākā līmeņa medicīnas darbinieki) - visi šie faktori dot iespēju iegūt uzturēšanās atļauju ar pagarinājumu un pēc pieciem gadiem, noslēdzot darba līgumu, iegūt pastāvīgu dzīvesvietu. "Zilās kartes" īpašniekiem ir iespēja saņemt paātrinātu saņemšanu - pēc 33 mēnešu nepārtrauktas darba pieredzes Vācijā savā profesijā. Šo periodu var samazināt līdz 21 mēnesim, ja speciālists pārvalda vācu valodu B1 un augstākā līmenī. Unikālas zināšanas vai augsti sasniegumi zinātnē vai sportā var samazināt šo periodu līdz minimumam;
- biznesa imigrācija ir viens no populārākajiem veidiem, kā krievi var iegūt uzturēšanās atļauju un pēc tam pastāvīgu dzīvi Vācijā. Uzņēmējs un viņa ģimenes locekļi saņem uzturēšanās atļaujas statusu uz vienu gadu ar tiesībām atjaunot (saskaņā ar likumu atbilstību, stabilu un veiksmīgu uzņēmējdarbību). Ja trīs gadu laikā uzņēmums strādājis ar peļņu, tad uzturēšanās atļauja tiek pagarināta uzreiz uz diviem gadiem. Uzņēmējdarbības imigrants un viņa ģimenes locekļi var pretendēt uz Niederlassungserlaubnis statusu pēc trīs gadu uzturēšanās atļaujas (ar stabilu finansiālu peļņu) vai pēc piecu gadu uzturēšanās Vācijā pēc vācu valodas eksāmena nokārtošanas;
- studēt Vācijas universitātē. Šajā gadījumā students saņem uzturēšanās atļauju uz 1-2 gadiem ar tiesībām pagarināt līdz studiju beigšanai un, ja viņš nolēmis palikt Vācijā, uzturēšanās atļauju darba meklēšanai (līdz 18 mēnešiem), noslēdzot līgumu - pastāvīgās uzturēšanās;
- ģimenes atkalapvienošanās - laulība ar Vācijas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas turētāju, pārcelšanās uz laulātā un nepilngadīgo bērnu valsti. Prasības dzīvesbiedrei minimālas - vācu valodas zināšanas A1 līmenī un viņas 18 gadu vecuma sasniegšana. Laulātais saņem uzturēšanās atļauju ar tiesībām atjaunot, pēc tam pastāvīgo dzīvesvietu vai Vācijas pilsonību, ja laulība ir vecāka par trim gadiem - ievērojot kopdzīvi pēdējos divus gadus Vācijā.
Vācijas tiesību akti paredz vēl divas iespējas, kā paātrināt pastāvīgās dzīvesvietas un pilsonības iegūšanu.
Krievijas pilsonim ir iespēja iegūt pastāvīgu dzīvesvietu Vācijā, ja viņš ir tā sauktā vēlīnā imigranta vai bijušās Padomju Savienības pilsonis ar ebreju tautību.
Pirmajā gadījumā pilsoņi, kuriem nav vācu sakņu, bet ir imigrantu no Vācijas pēcteču laulātie (jāapstiprina viņu vecāku, vectēvu vai vecvectēvu vācu asiņu klātbūtne), saņem uzturēšanās atļauju uz trim gadiem, tad pastāvīgā dzīvesvieta un pilsonība. Pēcnācēji un kopīgie bērni paši iegūst Vācijas pilsonību automātiski, nepieprasot pastāvīgo dzīvesvietu.
Otra iespēja - ebreju imigrācija - paredzēta ebreju izcelsmes personām, kuras dzīvo bijušās PSRS teritorijā: Krievijā, Ukrainā, Moldovā un citās. Ebreji un viņu dzīvesbiedri nekavējoties saņem pastāvīgu dzīvesvietu uz sešiem gadiem ar sekojošu Vācijas pilsonības iegūšanu, viņu bērni - uzturēšanās atļauju.
Teorētiskas iespējas iegūt pastāvīgu dzīvesvietu pastāv Krievijas pilsoņiem, kad viņi lūdz politisko patvērumu Migrantu un bēgļu birojā (BAMF).
Kārtība pastāvīgas dzīvesvietas iegūšanai Vācijā
Pastāvīgās dzīvesvietas iegūšanas kārtība Vācijā atšķiras atkarībā no tā, kurš pretendē uz šo statusu.Tiem, kuri jau dzīvo Vācijā ar uzturēšanās atļaujas statusu, jāvēršas Ārvalstnieku birojā (Ausländerbehörde) savā dzīvesvietā.
Vēlā imigranta statusa iegūšanas procedūra tiem, kuri vēlas izceļot uz Vāciju uz pastāvīgu dzīvi, ja viņiem ir vācu saknes, sastāv no diviem posmiem. Pirmajā posmā pretendents, atrodoties Krievijā, iesniedz pieteikumu (Antrag) un dokumentus statusa iegūšanai. Otrajā posmā Vācijā reģistrācijas procedūra notiek nometnē Frīdlendā. Šeit imigranti varēs iziet sākotnējo adaptāciju, saņemt atbalstu un sākt pieteikties Vācijas pilsonībai.
Vairāk par shēmu pretendentiem vēlīnā migranta statusa iegūšanai, kādi dokumenti tam nepieciešami, kur pieteikties, kāda ir pieteikuma izskatīšanas kārtība un termiņi, var lasīt rakstā "Vēlie migranti".
Īpaši nosacījumi attiecas arī uz ebreju imigrāciju. Lai lidotu uz Vāciju, pārvietošanas pretendentiem jāatbilst šādām prasībām:
- jābūt ebreju izcelsmes (pietiek ar vecvecākiem);
- runāt vācu valodā (minimālā prasība - A1). Šī prasība neattiecas uz bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem;
- jābūt pilsoņiem vai dzīvesvietai valstīs, kas atrodas bijušās PSRS teritorijā, ieskaitot Kaļiņingradu, izņemot Lietuvu, Latviju un Igauniju;
- saņemt apstiprinājumu, ka kāda no Vācijas ebreju kopienām uzņems imigrantus – secinājumi no Zentralen Wohlfahrtsstelle der Juden labdarības komitejas vai Progresīvā jūdaisma savienības (Union der Progressiven Juden);
- ir integrācijas potenciāls: profesija, kvalifikācija, darba pieredze, vecums, valodu zināšanas.
Ebrejiem, kas dzimuši līdz 1945.01.01., var izdarīt izņēmumus: valodas zināšanas un integrācijas potenciāls nav obligātas. Bet viņiem ir jāpierāda viņu vajāšanas fakts.
Visi ebreju pilsoņu pārvietošanas jautājumi 2021. gadā ir Federālā migrācijas un bēgļu biroja pārziņā.
Procedūra ietver vairākus posmus. Vispirms jāsaņem ielūgums uz Vācijas konsulātu un jāiesniedz pieteikums. Tad jums jāgaida lēmumi par izplatīšanu un uzņemšanu. Gada laikā pēc lēmuma par uzņemšanu pieteikuma iesniedzējam jāpiesakās vīzai uz 90 dienām un jādodas uz Vāciju.
Pilnīgāku informāciju par to, kādas ir Krievijas pilsoņu ar ebreju saknēm iespējas ceļot uz Vāciju, kādi dokumenti ir jānoformē, kur doties un ko darīt, ierodoties valstī, var iegūt rakstā "Ebreju imigrācija uz Vāciju ".
Kādi dokumenti ir nepieciešami
Ir vairākas iespējas, kādi dokumenti jāiesniedz, lai reģistrētos pastāvīgai dzīvesvietai Vācijā. Pirmais attiecas uz tiem, kuri valstī nodzīvojuši 5 un vairāk gadus ar uzturēšanās atļauju un kuriem ir nepieciešamie ienākumi:
- studenti, kuri studējuši universitātēs Vācijā;
- augsti kvalificēti speciālisti;
- uzņēmēji.
Lai pieteiktos uz pastāvīgu dzīvi Ārvalstnieku pārvaldē (Bundesverwaltungsamt, BVA), jāsamaksā nodeva (135 eiro) un jāiesniedz šāda dokumentu pakete:
- pieteikums (kā iegūt uzturēšanās atļauju);
- starptautiskā pase;
- 2 biometriskās fotogrāfijas 35 x 45 mm;
- izziņa par ienākumiem par pēdējiem trim mēnešiem;
- nodarbinātības apliecinājums (izziņa par darba samaksu no darba vietas);
- reģistrācijas apliecība;
- noteiktajiem standartiem atbilstoša mājokļa pieejamības apstiprinājums (pirkšanas-pārdošanas līgums, īres līgums);
- apliecība par integrācijas kursa beigšanu un tās kopija;
- medicīniska apdrošināšana.
Otrā iespēja attiecas uz vēlajiem kolonistiem:
- pieteikuma anketa uzņemšanai (Antrag auf Aufnahme nach dem Bundesvertriebenengesetz);
- pilnvara (Vollmacht) pārstāvim no Vācijas;
- visu ģimenes locekļu notariāli apliecinātas pasu kopijas, kas iekļautas Antrāgā;
- notariāli apliecinātas ģimenes locekļu apliecību kopijas (par dzimšanu, laulību, šķiršanos, adopciju);
- vecvecāku dzimšanas un miršanas apliecību kopijas;
- apliecība par sodāmības neesamību;
- darba grāmatiņas kopijas, diplomi, sertifikāti, dokumenti par individuālā uzņēmēja atvēršanu.
Dokumenti jātulko vācu valodā. Papildus iepriekšminētajam nepieciešams uzrādīt Gētes institūta vācu valodas prasmes apliecību vismaz B1 līmenī (tikai pretendentam).
Ģimenes locekļiem no 18 gadu vecuma - Start Deutsch 1 (A1) sertifikāts. Ja jums ir radinieki, kuri jau ir izmantojuši vēlīnās imigrantu imigrācijas programmas priekšrocības, jums jāpievieno viņu pases un Aufnahmebescheid kopijas.
Trešais variants no papīru komplektiem būtu jāsagatavo bijušās PSRS ebrejiem, kuriem nepieciešama vīza uz Vāciju pastāvīgai dzīvesvietai.
Tajā ir iekļauti vācu valodā tulkoto dokumentu oriģināli un kopijas:
- starptautiskās pases;
- dzimšanas apliecības;
- militārā apliecība;
- sertifikāts, diploms par izglītību, darba grāmatiņa;
- laulības apliecības;
- apliecība par vācu valodas zināšanām vismaz A1 līmenī;
- ebreju izcelsmes apliecinājums (jebkuri dokumenti, kas var kalpot par pierādījumu - dzimšanas un miršanas apliecības, vecās pases, mājas grāmatas, arhīva izziņas un citi);
- divas fotogrāfijas 35 x 45 mm;
- pieteikuma veidlapas vācu valodā.
Pieteicējs nesniedz ekspertu atzinumus no ebreju organizācijām Vācijā – tos Federālais birojs pieprasīs neatkarīgi.
Vācijas pilsonība kā imigrācijas galvenais mērķis
Daudziem imigrantiem galvenais integrācijas Vācijas sabiedrībā mērķis ir iegūt Vācijas pilsonību (Einbürgerung). Šis statuss piešķir visas tiesības un pienākumus, tostarp vēlēšanu tiesības, bezvīzu ceļošanas iespēju uz 145 valstīm un izraidīšanas aizliegumu.
Lai iegūtu pilsonību, jums ir:
- ir dzīvojuši Vācijā vismaz 8 gadus un viņiem ir pastāvīgās uzturēšanās statuss;
- saņemt apliecību par integrācijas kursa sekmīgu beigšanu, tajā skaitā par Einbürgerungstest - pilsonības pārbaudījuma nokārtošanu;
- finansiāli nodrošināt sevi un savu ģimeni;
- labas vācu valodas zināšanas (no B1 un augstākas);
- nav sodāmības reģistra.
Priekšnosacījums Vācijas pilsonības iegūšanai ir atteikšanās no iepriekšējās pilsonības. Šis apstāklis aptur dažus imigrantus pastāvīgās uzturēšanās statusa līmenī, kas dod gandrīz visas Vācijas pilsoņu tiesības.
Pēc 15 gadu pastāvīgās uzturēšanās Vācijā pastāvīgās dzīvesvietas turētājam ir tiesības uzturēties ārvalstī neierobežotu laiku, nedraudot tās zaudēšanu.
FAQ
Tēma par pārcelšanos uz Vāciju uz pastāvīgu dzīvi rada daudz jautājumu. Mēs centīsimies sniegt īsu atbildi uz dažiem no tiem.
Daudzi imigranti ir nobažījušies par to, cik daudz naudas ir nepieciešams, lai pārceltos uz Vāciju. Šis jautājums nekādā veidā nav regulēts ar likumu, tomēr iespēja finansiāli uzturēt sevi un ģimeni un nepretendēt uz valsts pabalstiem ir viens no noteicošajiem kritērijiem pastāvīgas dzīvesvietas iesniegšanai Vācijā. Iztikas minimums vienam cilvēkam Vācijā ir 646 eiro. Ar aptuvenākajiem aprēķiniem ģimenes ar bērnu izmaksas prasa divus tūkstošus eiro mēnesī.
Vēlu ieceļotājiem galvenais nosacījums būs naudas pieejamība biļetei uz Frīdlendu, kur naktsmītne un ēdināšana ir bez maksas. Galvenais nosacījums ir nebaidīties un nekautrēties jautāt, iesniegt atbilstošus pieteikumus: vācieši lieliski saprot, ka Vācijā ir grūti sākt dzīvi no nulles. Pirms maksājumu sākuma jūs varat saņemt skaidras naudas avansu. Lai iegūtu lielāku pārliecību, labāk, ja jums līdzi ir 300-500 eiro vienai personai.
Vēl viens jautājums attiecas uz personām ar invaliditāti. Šai pilsoņu grupai ir tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem, un viņiem nav šķēršļu pārcelties uz Vāciju.
Lielu interesi rada arī jautājums, kurā Vācijas pilsētā labāk pārcelties uz pastāvīgu dzīvesvietu. Vēlie kolonisti paši izvēlas savu galamērķi. Visbiežāk šis jautājums tiek risināts par labu viņiem, ja ir objektīvi apstākļi - radinieku klātbūtne, kas piekrīt reģistrēties pie viņiem vai sniegt materiālo palīdzību.Ebreju imigrantiem jautājums tiek risināts atbilstoši brīvo kvotu pieejamībai konkrētajā federālajā zemē. Pārējiem - atbilstoši viņu nodarbinātībai vai personīgajām vēlmēm.
Interesants fakts. Nekustamā īpašuma izīrēšanas kārtība Vācijā ir izstrādāta līdz sīkākajai detaļai un darbojas tik efektīvi, ka daudzi Vācijas pilsoņi visu mūžu dzīvo īrētos dzīvokļos un mājās.
Pēc statistikas visērtākie dzīves apstākļi Vācijā ir Minhenē un Bavārijā, lētāka dzīve bijušās VDR teritorijā - Leipcigā, Magdeburgā, Drēzdenē. Studenti biežāk izvēlas Berlīni, kur ir lielākas iespējas iegūt labu izglītību.
Secinājuma vietā
Krievijas pilsoņu pārvietošanai uz Vāciju pastāvīgai dzīvesvietai ir vairākas priekšrocības un trūkumi. Starp priekšrocībām var minēt dzīvi politiski stabilā Eiropas valstī, modernu tehnoloģiju, augstu sociālo un dzīves līmeni, demokrātisku brīvību un lielu iespēju valstī.
Starp trūkumiem ir liela konkurence, nepieciešamība labi pārvaldīt vācu valodu, atteikšanās no Krievijas pilsonības vācu valodas pieņemšanas gadījumā. Pirms došanās uz Vāciju uz pastāvīgu dzīvi, jums rūpīgi jāizsver plusi un mīnusi. Ja pēc dzimšanas esat vācietis un domājat par savu bērnu nākotni, jums vajadzētu likt malā šaubas un rīkoties.
