Imigrācija no Krievijas uz Latviju

Neskatoties uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību zināmu atdzišanu, imigrācija uz Latviju vairāku iemeslu dēļ turpina saglabāt savu pievilcību krieviem. Latvijas imigrācijas iestādes ir lojālākas ārvalstu imigrantiem salīdzinājumā ar citu ES valstu iestādēm. Tātad šeit Jūs varat pieteikties uzturēšanās atļaujai (uzturēšanās atļaujai) nekustamā īpašuma iegādei uzreiz uz 5 gadiem. Latvijas Republikā ārzemniekiem nav noteiktas ieceļošanas kvotas un obligātas uzturēšanās valstī. Turklāt šeit ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Legalizācijas procesa posmi

Ar imigrāciju Latvijā, tāpat kā uz jebkuru citu valsti, ir jāsaprot ārvalstu pilsoņu likumīga ieceļošana tās teritorijā, lai turpinātu uzturēties uz ilgu laiku, tai skaitā pilsonības iegūšanai. Latvijas likumdošana (31.10.2003. likums "Par imigrāciju") skaidri nosaka leģitīmos ceļus, kā pārcelties uz dzīvi Latvijā (piemēram, ģimenes atkalapvienošanās, laulības).

Standarta imigrācijas process ietver vairākus posmus. Viena vai otra iemesla dēļ pretendentam ir jāsagatavo attiecīgie dokumenti un oficiāli jāvēršas tās valsts migrācijas iestādēs, kurā plānota pārcelšanās. Pēc pozitīva lēmuma, ierodoties valstī, imigrantam jāsaņem uzturēšanās atļauja.

Parasti sākotnēji tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja (no viena līdz pieciem gadiem). Dažreiz imigranti saskaņā ar vietējiem likumiem var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai pilsonību uzreiz pēc ierašanās.

Vairumā gadījumu personas ar termiņuzturēšanās atļaujas statusu ir tiesīgas pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju (pastāvīgo uzturēšanos) tikai tad, ja ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi. Pastāvīgās uzturēšanās statuss nodrošina imigrantam gandrīz visas tiesības, kas ir valsts pilsoņiem (izņemot dienestu valsts iestādēs, policijā). Pilsonības iegūšana pabeidz imigrācijas procesu.

Dzīves līmenis un kvalitāte Latvijā

Paši lemjot par pārcelšanos uz Latviju vai nē, daudzi pievērš uzmanību tādiem faktoriem kā algas lielums, mājokļa pieejamība, cenu līmenis, noziedzības situācija.

Latvija kā ES dalībvalsts pārliecinoši virzās uz savu iedzīvotāju dzīves līmeņa un labklājības uzlabošanu. Londonas analītiskais centrs Legatum Institute pēc 2021. gada rezultātiem ierindojis Latviju dzīvošanai labvēlīgo pasaules valstu reitingā 40. vietā.

PSRS laikos Latvija bija ārzemēs padomju tautas acīs. Mūsdienās dzīves līmenis republikā kopumā ir zemāks par dzīves līmeni citās ES dalībvalstīs. Šis faktors stimulē darbspējīgo Latvijas pilsoņu aizplūšanu uz ārzemēm.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto darba samaksa 2021.gada sākumā bija 1004 eiro. Pēc nodokļu nomaksas (neto) - 742 eiro. Bet mazās (pēc Eiropas standartiem) algas kompensē pieņemamas preču cenas un augstas kvalitātes produkti.

Tradicionāli dzīves stiprās puses valstī ir labvēlīga vides situācija, bezmaksas medicīna, zema noziedzība, iespēja iegūt eiropeisku izglītību.

Dzīve Latvijā ir ļoti dažāda atkarībā no reģiona. Augstāks dzīves līmenis un kvalitāte lielajās pilsētās un Rīgas jūrmalā, zemāka - mazpilsētās un laukos (Latgale).

Imigrācijas paņēmieni Latvijā

Krievi var imigrēt uz Latviju, izmantojot kādu no Latvijas likumdošanā paredzētajiem pamatiem. Krievijas Federācijas pilsoņi, pārceļoties uz Latviju, visbiežāk izvēlas:

1. Ģimenes atkalapvienošanās. Radinieki līdz trešajai paaudzei, Latvijas pilsoņa radinieki, kā arī valsts iedzīvotājs ar statusu “Latvijas nepilsonis” (personas, kas pārcēlušās uz dzīvi republikā no 1940. līdz 1989. gadam) un ārzemnieks ar pastāvīgo dzīvesvietu. dzīvesvietas statuss - to var izmantot laulātie, bērni, pensionāri vecāki.
2. Sava biznesa uzsākšana. Uzņēmējiem ir iespēja dibināt jaunu vai iegādāties gatavu biznesu (par summu 150 tūkstoši eiro) vai investēt 35 tūkstošus eiro strādājošā uzņēmumā, iemaksājot budžetā nodokļus 40 tūkstošu apmērā. eiro gadā.
3. Laulība ar Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Krievijas Federācijas imigrantu atsauksmēm laulība ir jānoformē Latvijā - tas vienkāršos uzturēšanās atļaujas saņemšanas procesu.
4. Nekustamā īpašuma iegāde. Kopš 2021. gada nosacījumi ir kļuvuši stingrāki - ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums 250 tūkstošu eiro apmērā (Rīgā, lielajās pilsētās un Rīgas jūrmalā - 1 objekts, citos valsts reģionos - 2 objekti), ar obligāts maksājums, reģistrējot uzturēšanās atļauju, vienreizēja nodeva budžetā 5% no pirkuma cenas.
5. Investīcijas. Šī metode paredz 280 tūkstošu eiro izvietošanu valsts bankā uz piecu gadu periodu un 25 tūkstošu eiro iemaksu Latvijas budžetā.
6. Nodarbinātība. Darbaspējīgo iedzīvotāju aizplūšana paver labas nodarbinātības izredzes. Republikā ir pieprasījums ne tikai pēc IT speciālistiem, bet arī pēc ārstiem, inženieriem, celtniekiem, šoferiem. Krievu galvenais uzdevums ir atrast brīvu darba vietu un noslēgt darba līgumu. Darba atļaujas izsniegšanu un izsaukumu pārņem darba devējs.
7. Repatriācijas programma. 1995. gada septembrī Latvijas Seims pieņēma likumu “Par repatriāciju”, saskaņā ar kuru valsts sniedz visa veida palīdzību un garantijas latviešu un lībiešu izcelsmes personām atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē. Šī programma aptver latviešu tautības personas un viņu pēcnācējus neatkarīgi no paaudzēm. No okupācijas varas cietušo latviešu tiešajiem pēctečiem repatriāciju var aizstāt ar pilsonības piešķiršanu. Kopš programmas sākuma to izmantojuši jau vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku.
8. Izglītības iegūšana akreditētā izglītības iestādē. Latvijā darbojas vairāk nekā 59 izglītības iestādes, tostarp Latvijas Universitāte un Tehniskā universitāte Rīgā. Izglītība tiek apmaksāta: piemēram, studiju gads maksā 1,5-4 tūkstošus eiro (inženieris), 2-6 tūkstošus (vadītājs), 8-15 tūkstošus (mediķis).

Krievu imigrācija uz Latviju: galvenie posmi

Runājot par to, kas nepieciešams, lai pārceltos uz Latviju, jāatzīmē, ka papildus vēlmei ir nepieciešams noformēt visus nepieciešamos papīrus (atkarībā no izvēlētās imigrācijas metodes), iesniegt tos Latvijas konsulārajā iestādē plkst. Krievijas Federācija un maksā konsulārās nodevas.

Pozitīva jautājuma risinājuma gadījumā jānoformē D kategorijas ieceļošanas vīza.Pārcelšanās uz Latviju jāpabeidz 30 dienu laikā, repatriantiem tiek doti seši mēneši, lai savāktu, bet viņu ģimenēm - divi gadi.

Termiņa uzturēšanās atļauja

Imigranti no Krievijas Federācijas saņem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā un plastikāta ID karti uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Uzturēšanās ilgums ir atkarīgs no imigrācijas metodes. Tātad Latvijas pilsoņa laulātajam uzturēšanās atļauja pirmo reizi tiek izsniegta uz vienu gadu, pēc termiņa beigām - vēl uz 4 gadiem.

Mēneša laikā ir jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā pašvaldībās. Migrācijas dienestiem termiņuzturēšanās atļauja ir jāatjauno katru gadu.

Pastāvīgās dzīvesvietas reģistrācija

Imigranti var pieteikties uz pastāvīgu dzīvi, bet repatrianti - pilsonību pēc pieciem gadiem pēc termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas un ievērojot noteiktās prasības. Tajos ietilpst latviešu valodas prasme ne zemāka par A2 līmeni un pastāvīgā dzīvesvieta republikā (imigranti ar uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi un investīcijām, piecu gadu laikā var būt prombūtnē ne ilgāk kā gadu).

Pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā sniedz tās turētājam vairākas priekšrocības:

• bezvīzu ieceļošanas iespēja Šengenas zonas valstīs;
• nav nodarbinātības ierobežojumu;
• Uzturēšanās atļauja ģimenes locekļiem;
• tiesības uz bezmaksas ārstniecību un citiem sociālajiem pabalstiem;
• automašīnas iegāde bez muitas nodevām un Eiropas tipa autovadītāja apliecības iegūšana;
• vienkāršota vīzas iegūšana uz ASV, Lielbritāniju, Kanādu.

Pastāvīgās uzturēšanās statuss ir jāapstiprina ik pēc pieciem gadiem. Ir nepieciešams dzīvot šajā laikā Latvijā (vairāk nekā 6 mēnešus gadā). Ja jums ir nepieciešams dzīvot ārzemēs (mācīties, strādāt), jums ir jāinformē policijas pārvalde un jādokumentē iemesls.

Latvijas pilsonības iegūšana

Desmit gadu uzturēšanās valstī ļauj imigrantiem pretendēt uz Latvijas pilsonību. Dokumentu saraksts ir līdzīgs pastāvīgās dzīvesvietas paketei. Viens no Latvijas pases iegūšanas nosacījumiem ir atteikšanās no iepriekšējās pilsonības. Papildus nepieciešamas latviešu valodas, vēstures, himnas un Latvijas Satversmes zināšanas.

Pēc dokumentu iesniegšanas imigrācijas iestādēs ir jānokārto zināšanu pārbaudes:

• valoda - lasīšana, runāšana, klausīšanās, anketas aizpildīšana un esejas rakstīšana. Imigrantam jāuzrāda zināšanas vismaz B1 līmenī;
• likumdošana (tiesības un pienākumi) un Latvijas vēsture.

Ja pilsonības pieteikums tiek apstiprināts, imigrantam jādod uzticības zvērests Latvijas Republikai.

Interesants fakts: latvieši ļoti augstu vērtē savu vēsturisko pagātni. Mūsdienu Latvijas Republikas karogs ir viens no vecākajiem Eiropā - tas parādījās jau 1280. gadā un pēc vecuma ir otrais aiz Dānijas karoga (1219)

Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti

Lai dotos uz Latviju, krieviem jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai oficiālo dokumentu pakete. Šis process ir ļoti atbildīgs, jo neuzmanīgi noformēti dokumenti var kalpot par atteikuma iemeslu.

Lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgu uzturēšanās atļauju, nepieciešami dažādi papīri. Dokumentu saraksts atšķirsies atkarībā no izvēlētās imigrācijas metodes.

Vispārējā dokumentu pakete, kas būs nepieciešama, piesakoties uzturēšanās atļaujai, ietver:

• visu pases lapu oriģināls un fotokopija;
• civilās pases aizpildīto lapu fotokopija;
• divas fotogrāfijas 3x4 cm;
• anketa;

GDE kļūda: faila augšupielādes kļūda — ja nepieciešams, izslēdziet kļūdu pārbaudi (404: nav atrasts)

• policijas pielaides apliecība (personām, kas vecākas par 14 gadiem);
• apliecinājums par naudas pieejamību no pieteikuma iesniedzēja un katra ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. No 01.01. 2021, atbilstoši Latvijas Ministru kabineta 25.04.2021 noteikumiem Nr.225. 2021, tas ir 5160 eiro pieaugušam ģimenes loceklim un 1548 eiro bērnam;
• apliecinājums par dzīvesvietu Latvijā (izraksts no zemesgrāmatas, īres līgums, pirkums/pārdošana u.c.);
• nodevas samaksas kvīts;
• apdrošināšanas polise ar segumu 45 tūkstošu eiro apmērā.

Dažos gadījumos jāiesniedz papildu dokumenti:

Imigrantu kategorijas	Papildu dokumenti
Salīdzinot ar trešo pakāpi	Dokumentu kopijas, kas apliecina attiecības
Laulātais	Laulības sertifikāts
Nepilngadīgs bērns	radniecību apliecinošu dokumentu kopijas; notariāli apstiprināta otrā laulātā piekrišana atstāt bērnu
Individuālais uzņēmējs, pašnodarbinātā persona u.c.	Zvērināta revidenta apstiprināts biznesa plāns; apstiprinājums par finansējuma pieejamību uzņēmējdarbībai; uzņēmējdarbības atļauja.
Ārzemnieks, kuram Latvijā pieder nekustamais īpašums	Apmaksas apstiprinājums, pērkot ar bankas pārskaitījumu; apliecinājums par nodokļu parādu neesamību, ja nekustamais īpašums pieder ilgāk par gadu; dokumentu, kas apliecina atbilstību tirgus vērtībai ar kadastrālo vērtību mazāku par 80 tūkstošiem euro; izziņa par tuberkulozes neesamību (no Latvijas ārstniecības iestādes)
Latvijā akreditētas izglītības iestādes students	Studiju līgums
Latvijas pilsonis līdz 17.07.1940	Pilsonības apliecinājums
Repatriējos	Latviešu vai lībiešu izcelsmes apliecinājums

Lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās statusu un pilsonību, jums jāiesniedz:

• paziņojums, apgalvojums;
• fotogrāfija;
• izziņa par ienākumiem par pēdējo gadu;
• apliecība par latviešu valodas prasmi;
• apliecinājums par pienākumu samaksu.

Visiem iesniegtajiem dokumentiem jāpievieno apliecināts tulkojums latviešu valodā.

Uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanas izmaksas un nosacījumi

Maksimālais termiņš termiņuzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanai ir mēnesis, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai - 3 mēneši. Šajos noteikumos nav iekļauts laiks dokumentu nosūtīšanai un papildu pārbaudei. Atpakaļskaitīšana sākas no brīža, kad dokumentu pakete ir saņemta Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Termiņi var tikt saīsināti attiecīgi līdz 5 un 10 un līdz 10 un 45 dienām, taču tas būtiski paaugstinās pakalpojumu cenu.

Pieteikumi Latvijas pilsonības piešķiršanai tiek izskatīti 6 līdz 12 mēnešu laikā.

Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas izmaksas ietver:

• zvana ielūguma apstiprināšana - 7,2 eiro (1,5 - bērniem līdz 6 gadiem, 2,85 - pārējiem ģimenes locekļiem);
• apliecība par dzīvesvietu Latvijā - 4,27 eiro;
• konsulārā nodeva par dokumentu noformēšanu Krievijā - 75 eiro;
• izziņas par nesaslimstību ar tuberkulozi izmaksas - 10 eiro;
• apdrošināšanas polise - līdz 50 eiro;
• ID-kartes izgatavošana - 14,23 eiro (10 dienas) vai 28,46 eiro (2 dienas);
• nodeva par termiņuzturēšanās atļauju - 100 eiro (30 dienas), 200 eiro (14 dienas), 400 eiro (7 dienas). Imigrantu investoriem attiecīgi 150, 300 un 450 eiro;
• nodeva par pastāvīgo dzīvesvietu - 100 eiro (90 dienas), 200 eiro (45 dienas), 400 eiro (10 darba dienas);
• pilsonības nodeva - 28,5 eiro (10 darbdienas), 57 eiro (2 darbdienas);
• valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas reģistrāciju - 110 eiro;

Maksas un nodevas jāveic tikai ar bankas kartēm (VISA, MasterCard un citām). Latvijas repatriantiem paredzēta ceļa izdevumu kompensācijas izmaksa (līdz 500 eiro) un naudas pabalsts 6 mēnešu laikā 90% apmērā no minimālās algas.

Uzturēšanās atļaujas pieteikuma atteikuma iemesli

Atteikties izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijā un anulēt pat izsniegto uzturēšanās atļauju var, atklājot šādus faktus:

• ir iesniegts nepilnīgs dokumentu komplekts vai nav iesniegti migrācijas iestāžu pieprasītie papildu paskaidrojumi;
• sniegta neprecīza informācija;
• nepietiek naudas, lai paliktu Latvijā;
• nelegālo imigrantu pase;
• fiksēti veselības traucējumi vai slimības, kas rada draudus sabiedrībai;
• imigranta negatīva vīzu vēsture;
• smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšana Latvijā un tiesas notiesāšana;
• uzaicinātājs ir miris, atsaucis zvanu vai zaudējis tiesības uzturēties Latvijā;
• fiktīva laulība;
• dienests ārvalstu armijā;
• pastāvīgās dzīvesvietas dokumentu iesniegšanas termiņu neievērošana.

Ja ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, tiek atteikta arī citiem ģimenes locekļiem.

Labākā pilsēta dzīvošanai Latvijā

Lielākā daļa ārzemnieku dod priekšroku nekustamo īpašumu iegādei un apmešanās vietai lielajās, stabilāk attīstītajās Latvijas pilsētās. Bagātākā pilsēta ir galvaspilsēta. Tieši Rīgā - lielākajā industriālajā centrā un pilsētā ar lielām iespējām - vēlas nokļūt gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu imigranti.

Krievi cenšas iegādāties mājokļus pilsētas centrā (Vecrīgā, vēsturiskajā centrā), kā arī priekšpilsētās (Baltezers, Mārupe), jaunas ēkas Imantas mikrorajonā.

Kotedžas pie jūras Jūrmalā ir pievilcīgas arī turīgajiem krievu imigrantiem. Latvijas galvenais kūrorts ieņem trešo vietu pēc iedzīvotāju skaita un otro vietu ienākumu ziņā.

Daudzi krievi cenšas apmesties arī valsts trešajā bagātākajā pilsētā - Daugavpilī, kā arī Liepājā un Jelgavā.

Apkoposim

Emigrācija uz Latviju no Krievijas joprojām ir aktuāla daudziem Krievijas Federācijas pilsoņiem. Latvijai šajā ziņā ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām ES valstīm: labvēlīga ekonomiskā situācija valstī, darbspējīgo vietējo iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm, tīra vide, lojāla valdības imigrācijas politika.

Latvijas uzturēšanās atļaujas statuss paver labas izredzes dzīvot un strādāt Eiropā.Pārcelšanos uz Baltiju no Krievijas imigranti visbiežāk veic, pamatojoties uz laulībām, ģimenes atkalapvienošanos, nekustamā īpašuma pirkšanu un uzņēmējdarbību. Liela skaita krievvalodīgo klātbūtne Latvijā veicina adaptācijas procesu jaunā valstī.