Spānija ir pārsteidzoša un daudzveidīga visās nozīmēs. Šeit līdzās pastāv daudzas nacionālās grupas, katra ar savām paražām, virtuvi, kultūru un valodu. Ja tūrists, kurš savā dzimtenē apguvis spāņu valodu, apmeklēs Valensiju, viņš būs ļoti pārsteigts, jo šajā kopienā viņi runā īpašā dialektā – valensiešu valodā. Neskatoties uz to, ka Spānijā par oficiālu ir atzīta tikai viena valoda - spāņu kastīliešu, ir vēl 4 daļēji oficiāli, 6 neoficiāli un daudzi reģionālie dialekti. Tāpēc ir ļoti grūti viennozīmīgi pateikt, kādā valodā runā Spānijā.
Kāda ir oficiālā valoda Spānijā
Saskaņā ar valsts pamatlikumu Spānijas oficiālā valoda ir kastīliešu valoda (Konstitūcijas 3. panta 1. punkts). Visiem pilsoņiem ir pienākums to zināt un viņiem ir tiesības to izmantot. Tieši viņš ir galvenais visā valstī. Tajā pašā laikā par oficiālām tiek atzītas citas valodas, kuras saskaņā ar to statūtiem runā dažādās autonomajās provincēs. Kopumā lingvistiskās situācijas pamatā Spānijā ir cieņa pret dažādiem dialektiem un to atzīšana par valsts kultūras mantojumu.
Kastīliešu valoda radās viduslaikos Kastīlijas valstībā, tāpēc arī tā nosaukums. Spānijā to sauc par castellano, citās valstīs vairāk pieņemts nosaukums español (spāņu valodā).
Pašlaik spāņu valodā uz planētas runā gandrīz 0,5 miljardi cilvēku, un tā tiek lietota kā oficiālā valoda vairāk nekā 50 pasaules valstīs.
Valsts teritorijā Spānijas valsts valodu lieto aptuveni 40 miljoni cilvēku, tās dialekti galvenokārt sastopami pierobežas apgabalos, kur ir abu dialektu sajaukums. Piemēram, šādi spāņu valodas veidi ir diezgan izplatīti:
- Madride;
- aragoniešu;
- Galisijas;
- riokhsky;
- Murcian;
- churro.
Tā kā kastīliešu valoda ir atzīta par valsts valodu, tā tiek izmantota plašsaziņas līdzekļos, televīzijā, oficiālās dokumentācijas uzturēšanai visā Spānijā. Ja autonomajām kopienām ir otra oficiālā valoda (kopoficiālā), tad vietējie iedzīvotāji to parasti lieto ikdienas dzīvē.
Runājot par to, kurai valodu grupai pieder spāņu valoda, jāatzīmē, ka latīņu valoda ir tās vēsturiskais sencis. Spāņu valoda pieder pie romāņu valodu grupas, ibero-romāņu apakšgrupas.
Castellano vai Espanyol
Savādi, bet Spānija ir tikai trešā lielākā valsts pasaulē (līdzvērtīgi Kolumbijai), kurā runā Castellano. Pirmās divas vietas spāņu izcelsmes pilsoņu skaita ziņā ir Meksikai un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Spānijas Karalistē kastīliešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda 11 no 17 kopienām:
- Andalūzija;
- Aragona;
- Astūrija;
- Kanāriju salas;
- Kantabrija;
- Kastīlija-Leona;
- Kastīlija-Lamanča;
- Madride;
- Mursija;
- Rioja;
- Ekstremadūra.
Valensijas, Galīcijas, Katalonijas, Basku zemes un Baleāru salu teritorijā castellano tiek pievienotas citas valodas, kuras arī tiek uzskatītas par oficiālām.
Tāpat kā visas romāņu valodas (itāļu, franču, portugāļu, katalāņu un rumāņu), arī Spānijas dzimtā valoda ir radusies latīņu valodai, tās izplatības sākums mūsdienu Spānijas teritorijā ir 3. gadsimta beigās. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Kastīliešu dialekts kļuva dominējošs arābu iebrukuma laikā Spānijā un rekonkista periodā (718–1492), kad pieauga Kastīlijas karalistes vara, kas vēlāk pārauga Kastīlijā un Leonā. Attīstoties tirdzniecībai un diplomātijai, sakari starp karaļvalstīm 16.-17.gs. castellano izplatās Aragonā un Navarrā. Iekšējā migrācija, kas turpinājās 20. gadsimta otrajā pusē, veicināja Castellano paplašināšanos.
Katalāņu, Valensijas un Baleāru dialekti
Katalāņu valoda ir otrā oficiālā valoda Katalonijas un Baleāru salu autonomijās. Tās rietumu variantam, Valensijai, ir līdzoficiāls statuss Valensijas autonomajā kopienā. Katalāņu valodai ir 2 varianti: vienu no tiem - centrālo - vairāk lieto Barselonas, Žironas un Taragonas austrumu iedzīvotāji, otru - ziemeļrietumu - ir vietējais dialekts Lleidā un rietumu daļā. Taragona.
Runājot par to, kura valoda Katalonijā ir plašāk izplatīta, jāatzīmē, ka 54% iedzīvotāju par savu dzimto uzskata kastelāno valodu un tikai 41% - katalāņu valodu.
Baleāru salās (Maljorka, Menorka, Ibiza) ir plaši izplatīts katalāņu valodas austrumu dialekts - catala balear. Tā runā 88% iedzīvotāju. Baleāru dialektā katrai salai ir 3 apakšdialekti, kuriem visiem ir arī atsevišķi apakšdialekti. Piemēram, Maljorkas vietējo valodu sauc par maljorkīnu vai maljorkāņu valodu. Kopā ar viņu salā runā katalāņu un kastīliešu valodā.
Valensijā katalāņu valodā runā 13% iedzīvotāju, 81% ir bilingvāli, tas ir, katalāņu valodā runā līdzvērtīgi Valensijā. Valensijas reģiona valodu regulē Valensijas Valodu akadēmija, un tajā ir 5 apakšdialekti.
Galisiešu valoda
Ekstrēmākais reģions, kas atrodas Spānijas ziemeļrietumos, ir Galisija, ko senatnē sauca par pasaules galu. To apdzīvo īpaša tauta – galisieši, kuru dialekts vairāk līdzinās portugāļu valodai. Šeit galisiešu valodā runā biežāk nekā Castellano - to runā 61% iedzīvotāju. Turklāt ciema iedzīvotāji dod priekšroku vietējam dialektam, un pilsētnieki dod priekšroku Kastīlijas dialektam. Galīciju var dzirdēt arī Kastīlijā-Leonē un Astūrijas austrumos.
Basku zemes unikālā valoda
Valodu, kurā runā Basku zemē, valodnieki sauc par pseidoizolētu. Tas nozīmē, ka tās saiknes ar citām valodām vēl nav izveidotas, lai gan starp basku un gruzīnu runu ir manāma līdzība. Par euskaras izcelsmi, kā baski sauc savu valodu, ir maz zināms, taču tās agrīnā forma mūsdienu Eiropā varētu būt izmantota pat pirms indoeiropiešu valodas runātāju ienākšanas. Šis apbrīnojamais dialekts ir saglabājies līdz mūsdienām, bez būtiskām izmaiņām.
Arānu valodas iezīmes
Pirms apmēram tūkstoš gadiem cilvēki, kas dzīvoja Francijas dienvidos un Spānijas ziemeļos, runāja vienā un tajā pašā dialektā - Aran jeb, kā to sauc arī, oksitāņu valodā. Katalāņu valoda ir viens no tās dialektiem.
Arānu valodā tagad runā Val d'Aran reģionā (Katalonijas kopienā), kas robežojas ar Franciju. Tam ir līdzoficiāls statuss, un to mācās skolās. 65% Val d'Aran ielejas iedzīvotāju runā šajā dialektā, un visi pārējie arāņi to saprot. Tajā pašā laikā arāņiem raksturīga daudzvalodība - bez arāna viņi zina arī katalāņu, kastīliešu un franču valodu.
Tādējādi, ja saskaitāt, cik oficiālo valodu Spānijā, ieskaitot kastīliešu valodu, jūs iegūstat 5.
Citas spāņu valodas nav atzītas par oficiālām
Papildus valodām, kurām ir oficiāls statuss, plaši izplatīti ir arī neoficiālie spāņu valodas dialekti. Šī valodu daudzveidība ir izskaidrojama ar daudzu grupu un imigrācijas apmetņu klātbūtni valstī, no kurām katra dod priekšroku savam dialektam.
Tādējādi Astūrijas autonomijas iedzīvotāji, kas atrodas Spānijas ziemeļos, izmanto savu dialektu, lengua bable vai asturianu. Tajā runā aptuveni pusmiljons astūriešu, un tas notiek neskatoties uz to, ka astūriešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu. Dažās Kastīlijas un Leonas autonomijas provincēs runā astūriešu valodā un vienā no tās variācijām – Leonas dialektā.
Aragonas ziemeļu daļā un dažās Saragosas provincēs joprojām var dzirdēt aragoniešu runu, kas savulaik bija plaši izplatīta Aragonas valstībā.Šobrīd šajā dialektā runā aptuveni 12 tūkstoši cilvēku.
Tas atšķiras no standarta spāņu valodas, un tā dienvidu versija ir Andalūzijas dialekts. To lieto Andalūzijas kopienā, Meliļā, Seūtā un Gibraltārā. Šis dialekts tiek uzskatīts par otro Spānijā tajā runājošo cilvēku skaita ziņā.
Taču, lai neapjuktu valodu daudzveidībā, ir svarīgi atcerēties, kura valoda ir valsts valoda Spānijā. Viņš atpazina tikai vienu no valodām - kastīliešu (sinonīms - spāņu).
Kurās pasaules valstīs viņi runā spāniski?
Neskatoties uz to, ka espanyol ir Spānijas valsts valoda, pēc izplatības pasaulē tā ir otrajā vietā aiz ķīniešu un pat apsteidz angļu valodu runājošo skaita ziņā. Tā ir oficiāli atzīta par otro starptautiskās saziņas valodu. Un tas viss tāpēc, ka daudzās pasaules valstīs spāņu valoda ir oficiālā valoda. Jūs būsiet pārsteigts, uzzinot par valstīm, kurās runā spāņu valodā, izņemot tās dzimteni.
Visvairāk spāņu valodā runājošo dzīvo Latīņamerikā – Meksikā, Kolumbijā, Argentīnā, Venecuēlā, Brazīlijā, Čīlē, kā arī ASV, Andorā, Belizā un dažos citos štatos.
Tomēr viņu izruna un vārdu krājums nedaudz atšķiras. Pēc ekspertu domām, šobrīd vienas spāņu tautas pārstāvji arvien mazāk spēj saprast citas spāņu tautas runāto valodu. Neskatoties uz to, visus spāņu valodā runājošos pasaulē vieno kopējā literārā valoda un standarta kastīliešu izruna (tā sauktais castellano), ko saprot gandrīz visi spāniski runājošie.
Jāatzīmē, ka spāņu valodas runātājiem ir daudz vieglāk apgūt romāņu grupas valodas, jo īpaši portugāļu, franču un itāļu valodas to līdzības dēļ.
Kādā valodā jums vajadzētu runāt ar spāņu valodu
Lielā vietējo dialektu skaita dēļ ārzemniekiem bieži ir grūti sazināties ar spāņiem. Piemēram, nezinot, kādā valodā Madridē runā, pat labs spāņu tūrists var nesaprast sarunu biedru. Un nav nekāds brīnums, jo pilsētnieki runā īpašā Madrides dialektā – ar tiekšanos, izrunājot līdzskaņu s, lietojot žargonu un aizstājot dažus vietniekvārdus.
Tūristu iecienītās vietās (kafejnīcās, viesnīcās) darbinieki parasti runā dažādās valodās. Piemēram, angļu valoda Spānijā ir otrā visizplatītākā pēc spāņu valodas. Tas brīvi pieder aptuveni 30% iedzīvotāju, īpaši tas ir jūtams lielajās pilsētās. Citas svešvalodas, kas ir populāras Spānijā, ir franču valoda - tajā runā aptuveni 12% spāņu un vācu valoda - 2%.
Pieaugošā krievu tūristu skaita dēļ daudzu spāņu restorānu ēdienkartes un dažās pilsētās izkārtnes ir tulkotas krievu valodā. Un Barselonā un Madridē dažās iestādēs var redzēt zīmes, kas tur runā krieviski. Tomēr, ja jums rodas jautājums, vai Spānijā runā krievu valodā, atbilde ir nē. Vairumā gadījumu krieviski runājošie Spānijā ir vai nu tūristi, vai emigranti.
Apkopojot teikto
Apkopojot un atbildot uz jautājumu par to, kādā valodā runā Spānijā, jāatzīmē, ka Spānijas Karalistes teritorijā oficiāla ir tikai viena valoda - spāņu. Paši spāņi to sauc par kastīliešu izcelsmes vietu. Tajā pašā laikā vēl 4 valodas tiek atzītas par oficiālām līdzvērtīgām Castellano un tiek izmantotas dažos valsts autonomajos reģionos. Tie ir arāns, basku, katalāņu un galisiešu. Turklāt ir daudz apstākļa vārdu un dialektu, kuru precīzu skaitu ir diezgan grūti aprēķināt. No svešvalodām daudzi spāņi, īpaši jaunieši, runā angļu, franču vai vācu valodā.
