Viss, kas jums jāzina par Sociālā gada programmu Vācijā

Pin
Send
Share
Send

Tūrisma tūre var kļūt par veidu, kā iepazīt valsti, iepazīt tās kultūru un uzzināt vairāk par tajā dzīvojošo iedzīvotāju dzīvi. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuri tuvāko gadu laikā plāno savu dzīvi saistīt ar ārvalstīm – piemēram, studentiem. Bet ko darīt, ja nav naudas, lai vienkārši staigātu pa ielām un apmeklētu muzejus? Šajā gadījumā “sociālais gads” Vācijā var būt lieliska alternatīva. Šī ir iespēja iegūt pieredzi sev interesējošā jomā, valodu praksi un valsts izpēti no iekšpuses, un, protams, iespaidu un jaunu paziņu jūru.

Kas ir programma

Sociālais gads (Freiwilliges Siziales Jahr) ir valdības projekts, kas ļauj jauniešiem vecumā no 16 līdz 26 gadiem piedalīties sociālajos brīvprātīgo pasākumos Vācijas zemē. Programmas devīze ir sauklis "Für mich und für andere", kas tulkojumā nozīmē "Man un citiem".

Projekts tika uzsākts 1964. gadā un vairāk nekā 50 tā pastāvēšanas gadus ir aptvēris aptuveni pusmiljonu dalībnieku, no kuriem 75% ir meitenes.

Programma ir lieliska iespēja ārzemju jauniešiem pilnveidot savas vācu valodas zināšanas un iegūt praktiskās iemaņas sociālajā sektorā, sniedzot labas izredzes tiem, kuri vēlas iestāties kādā no daudzajām valsts augstskolām. FSJ brīvprātīgo programma aptver šādas jomas:

  • rūpes par slimiem un veciem cilvēkiem;
  • palīdzības sniegšana cilvēkiem ar invaliditāti (invalīdiem);
  • darbs ar pusaudžiem un bērniem;
  • kultūra;
  • sports;
  • darbs fermās un zoodārzos;
  • vēstures pieminekļu uzturēšana;
  • darbs rezervēs.

Brīvprātīgie var arī izmēģināt sevi kā kartogrāfu, dārznieku vai piedalīties vides projektos ar perspektīvu turpmākai darba vietai attiecīgajās nodaļās.

Projekts ilgst 12 mēnešus. Ja vēlaties, periodu var pagarināt līdz 18 mēnešiem. Minimālais dalības laiks programmā ir seši mēneši. Pieteikumus pieņem divas reizes gadā – februārī un septembrī.

2021. gadā tika uzsākts vēl viens projekts - Bundesfreiwilligendienst, kas papildus iepriekš minētajām aktivitātēm paredz darbu slimnīcās, pansionātos, ātrās palīdzības dienestos, jauniešu nometnēs.

Kas var kļūt par programmas dalībnieku

Galvenais pretendentu atlases kritērijs ir personiskā motivācija. Un šajā gadījumā tā nav tikai klerikāla frāze. Brīvprātīgajiem būs jāstrādā ar bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem un dzīvniekiem, kas nozīmē, ka viņiem ir jābūt tādām īpašībām kā pacietība, laipnība, izturība pret stresu un centība. Turklāt jums būs jāstrādā brīvprātīgi, tāpēc motivācijai jābūt patiešām nopietnai.

Vēl viena prasība kandidātiem ir vācu valodas zināšanas vismaz sākotnējā līmenī. Pedagoģiskās prasmes vai sociālā darba pieredze tiek augstu novērtētas.

Kā minēts iepriekš, pieteikties var tikai persona vecumā no 16 līdz 26 gadiem. Tas nozīmē, ka jaunieši un sievietes var kļūt par programmas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav augstākā izglītība.

Runājot par BFD Vācijā, nav stingra vecuma ierobežojuma. 2021.gadā programmā var piedalīties personas, kuras ir vismaz 18 gadus vecas, taču vecuma ierobežojums nav noteikts.

Kādi ir nosacījumi dalībai programmā?

Pirms pieteikuma iesniegšanas rūpīgi jāizlasa nosacījumi, ko piedāvā saimnieks. Galvenais bonuss ir bezmaksas izmitināšana un ēdināšana visā dalības projektā laikā. Dažos gadījumos dalībnieki var saņemt naudas kompensāciju par šīm izmaksām.

Turklāt katru mēnesi tiek izsniegta kabatas nauda. Obligāta ir arī medicīniskās apdrošināšanas nodrošināšana. Pašam būs jāmaksā tikai transporta izmaksas.

Darba laiks ir 40 stundas nedēļā. Katrs brīvprātīgais gada laikā var paņemt 24 dienu atvaļinājumu. Šo laiku var izmantot, lai veiktu mācību ekskursiju pa valsti vai apmeklētu citas ES valstis. Vēl 25 dienas tiks veltītas apmācībām – apmācībām un semināriem. Parasti programmā ietilpst 4 profesionālās nodarbības un 5 vispārējās izglītības nodarbības. Pēdējie attiecas uz Vācijas vēsturi un kultūru, kas daļēji veltīta vācu valodas izpētei. Dalība apmācībās ir obligāta ikvienam brīvprātīgajam, jo ​​tas tiek skaitīts kā darba laiks. Vienai tēmai var veltīt līdz 5 nodarbību dienām. Šīs dienas apmaksā projekta organizatori.

Tādējādi brīvprātīgos gaidīs:

  • visu dzīvošanas izdevumu segšana, izņemot transporta izdevumus;
  • standartizēta darba diena;
  • bezmaksas apmācības kursi;
  • atvaļinājums;
  • dalību programmā apliecinoša sertifikāta iegūšana, ko izsniedz brīvprātīgā darba noslēgumā.

Darba specifika būs atkarīga no nodarbināšanas jomas. Piemēram, slimnīcā var uzticēt šķirošanas rīkus, pansionātā - pastaigu ar vecvecākiem, ekozonās - teritoriju sakopšanu.

Kā kļūt par programmas dalībnieku

Brīvprātīgajam sociālajam gadam Vācijā jāpiesakās 2-3 mēnešus pirms programmas sākuma. To var izdarīt ar starpnieku palīdzību – speciālām firmām, kas organizē braucienus, vai arī pašu spēkiem. Pirmajā gadījumā tiksiet atbrīvots no nepieciešamo dokumentu sagatavošanas un savākšanas, otrajā varēsiet ietaupīt aptuveni 300 eiro, apmaksājot starpnieku pakalpojumus.

Taču jāpatur prātā, ka, sazinoties ar aģentūru, varēsi saņemt arī visa veida informatīvo atbalstu un padomus par tām situācijām, kas var rasties profesionālajā darbībā jau Vācijā.

Lielākā daļa uzņemošo organizāciju vēlēsies uzaicināt kandidātu uz interviju, kuras laikā tiks pārbaudīts vācu valodas zināšanu līmenis un novērtētas konkrētajam darbam nepieciešamās personiskās īpašības.

Šādas tikšanās parasti notiek rotaļīgā veidā, kas ļauj noteikt, vai kandidāts varēs strādāt deklarētajā jomā. Starpnieku priekšrocība ir tā, ka viņi palīdzēs izvēlēties projektu, kurā reģistrēties bez intervijas.

Lai patstāvīgi iesniegtu pieteikumu, jums jāiet uz programmas vietni, jāizvēlas vēlamā darbības joma, reģions, kurā vēlaties dzīvot, un jāsazinās ar jums nepieciešamo filiāli.

Kādi dokumenti ir nepieciešami

Lai piedalītos brīvprātīgā darba programmā, jāsagatavo dokumentu pakete. Tajā jāiekļauj:

  1. Kopsavilkums.
  2. Aizpildīts pieteikums (veidlapu nosūtīs projekta koordinators).
  3. Motivācijas vēstule.
  4. Vidējās izglītības sertifikāts. Studentiem būs nepieciešama augstskolas dekanāta izziņa, kas jātulko vācu valodā un jāapliecina pie notāra.
  5. Pases formāta fotoattēls.
  6. Apliecības par dalību citās brīvprātīgo programmās (ja tādas ir).
  7. Apliecinājums par darba pieredzi jūs interesējošā jomā (ja tāda ir).
  8. Ieteikumi no mācību vai darba vietas nebūs lieki.
  9. Jebkurš sertifikāts par vācu valodas prasmi.
  10. Jūsu autovadītāja apliecības kopija, ja tāda ir.

Visi dokumenti ir jātulko vācu valodā. Pieteikums jānosūta uz reģiona filiāli, kurā jāstrādā. Pilnu izplatītāju sarakstu varat atrast iepriekš minētajā vietnē.

Saņemot apstiprinājumu par uzņemšanu projektā, varat doties uz Vācijas konsulātu, lai noformētu vīzu.Pārliecinieties, vai jums ir noliktavā:

  1. Ārvalstu pase un tās kopija.
  2. Iekšējā pase un tās kopija.
  3. Fotoattēls.
  4. Vīzas pieteikuma veidlapa.
  5. Uzaicinājums no uzņemošās organizācijas, kas apstiprina jums mājokļa nodrošināšanu un norāda darba un dzīves apmaksas nosacījumus kopumā.
  6. Izziņa no darba vai mācību vietas.
  7. Apdrošināšana.
  8. Līgums, kas parakstīts ar jūsu uzņemošo organizāciju.
  9. Apliecinājums, ka jums ir līdzekļi pamata izdevumu segšanai, kurus nesedz programma.

Par atļaujas ieceļošanas valstī saņemšanas kārtību varat uzzināt mūsu rakstā "Vīza uz Vāciju".

Finanšu jautājumi

Sociālās programmas galvenokārt tiek īstenotas bez maksas, taču tas nenozīmē, ka to dalībnieki nesaņem nekādu naudas atlīdzību. Tiesa, summa, kas pienākas brīvprātīgajiem, ir diezgan nosacīta un sedz tikai pašus nepieciešamākos izdevumus.

Minimālā alga ir 165 eiro. Atsevišķos gadījumos tas sasniedz 400 eiro.

Izmitināšanu valstī sedz uzņemošā organizācija. Brīvprātīgajam ir tiesības atteikties no šīs piemaksas un pašam meklēt istabiņu, pie pamatmaksas saņemot plus 200 eiro.

Tomēr pieredzējušie brīvprātīgie iesaka tomēr piekrist mājoklim no saimnieka. Pirmkārt, tāpēc, ka tādā veidā jums būs iespēja dzīvot plecu pie pleca ar dzimtās valodas runātājiem, otrkārt, tāpēc, ka jums tiks nodrošināta istaba ar mēbelēm un visu nepieciešamo, ko jūs diez vai varēsiet atrast par naudu, ko jūs saņems kā kompensāciju.

Kabatas naudas maksājumu apjoms ir atkarīgs no reģiona un darbības jomas. Piemēram, Nīdersahsenā Toepfer akadēmija piedāvā dalībniekiem 150 eiro. Bet, ja brīvprātīgais ēd par savu naudu, tad maksājuma summa pieaug līdz 300-350 eiro.

Pansionāti parasti maksā ap 500 eiro. Bet darbs ar bērniem radošajos un rotaļu centros visbiežāk tiek lēsts 150-300 eiro apmērā.

Jāatceras, ka visas izmaksas, kas saistītas ar biļešu apmaksu uz un no Vācijas, kā arī transfēru uz galamērķi, sedz pats pretendents.

Summējot

Sociālā gada programmas dalībnieki var gūt labumu no daudzām priekšrocībām:

  • bezmaksas medicīniskā aprūpe;
  • konsultantu atbalsts visā darba laikā. Tie palīdz jauniešiem tikt galā ar sarežģītām situācijām, nogurumu, morālo izdegšanu;
  • iespēju labi iepazīt valsti un tās kultūru;
  • lieliska iespēja redzēt ne tikai Vāciju, bet arī Eiropu kopumā;
  • padziļināta valodas apguve tās dzimtajā valodā runājošo vidū;
  • iespēju apgūt apmācības kursu;
  • Jaunas iepazans;
  • prasmju iegūšana noteiktā jomā.

Starp projekta trūkumiem var saukt nelielu algu. Turklāt jāapzinās, ka gaidāmais darbs nav no tiem vieglākajiem. Tāpēc, ja organizācija piedāvā izmēģinājuma dienu, nesteidzieties no tās atteikties, jo brīvprātīgajam ir jābūt gatavam šādam projektam, pirmkārt, morāli. Tas ļaus izvairīties no sabrukumiem un psiholoģiskā stresa, īpaši, ja runa ir par darbu ar bērniem, veciem cilvēkiem un invalīdiem.

Pin
Send
Share
Send