Mazajā Vācijas pilsētā Ulmā esošā baznīca tiek uzskatīta par augstāko pasaulē. Tas paceļas 161 metru virs pilsētas un tika uzcelts piecu gadsimtu laikā. Sākotnēji celtnieki neplānoja uzstādīt pasaules rekordu, tas notika nejauši. Neskatoties uz to, ka baznīcā nebija bīskapa rezidences, iespaidīgā izmēra dēļ tai tika piešķirts katedrāles tituls. Ulmas katedrāle tiek uzskatīta par arhitektūras šedevru un katru gadu piesaista tūkstošiem tūristu.
Katedrāles īpašības
Katedrāle ir luterāņu un var uzņemt apmēram divdesmit piecus tūkstošus cilvēku, neskaitot sēdvietas. Katedrāle ir 123 metrus gara un 49 metrus plata. Struktūru nevar saukt par monolītu: tā sastāv no trim navām, centrālā un sānu.
Ēkas galvenā daļa atrodas visaugstāk, sānu konstrukcijas ir daudz zemākas. Iekšpusē var atrast dažādas skulptūras, tostarp Kristus statuju, kas izveidota 15. gadsimtā.
Ulmas katedrāle apvieno labākās gotikas tendences arhitektūrā un vairāk nekā vienas celtnieku paaudzes darbu.
Otrā pasaules kara laikā baznīca netika bojāta, savukārt pārējā pilsēta bija gandrīz pilnībā nopostīta. Klīst baumas, ka Čērčils pats aizliedzis katedrāli bombardēt.
Katedrāle atrodas pašā pilsētas centrā Minsterplatz, kā daļa no mūsdienīga tūrisma kompleksa un ir atvērta visu gadu.
Celtniecība un restaurācija
Ulmas baznīcas celtniecība bija saistīta ar vietējo iedzīvotāju vēlmi iegūt funkcionējošu baznīcu pilsētas mūros. Sagadījās, ka vienīgais pieejamais templis atradās ārpus aizsardzības konstrukcijām un aplenkuma laikā pie tā nebija iespējams nokļūt. Uzbrukumi tajā laikā pilsētai nebija nekas neparasts, un pati Vācija bieži kļuva par kara teātri. Piemēram, 1377. gadā Ulmu aplenca Romas impērijas imperators Kārlis IV.
Pirmajā būvniecības posmā iedzīvotāji naudu savāca pašu spēkiem. Neskatoties uz to, ka Ulmā dzīvoja tikai 10 tūkstoši cilvēku, vajadzīgā summa tika atrasta diezgan ātri, un dēšana notika 1377. gadā.
Projekts izrādījās vērienīgs, tāpēc tika nolemts to sadalīt divos posmos. Pirmais arhitekts bija Heinrihs Parlers, viņš plānoja uzcelt baznīcu ar divām navām un vairākiem torņiem. Taču pastāvīgās kavēšanās un finansējuma trūkuma dēļ viņš varēja pabeigt tikai konstrukcijas apakšējo daļu.
Statistika par 150 būvniecības gadiem ir pārsteidzoša: projektā bija 6 jauni arhitekti, daži nevēlējās uzņemties sarežģītu projektu, citi mirst no vecuma. Katrs arhitekts sākotnējā projektā ienesa savējo – tā radās trešā naba un augstais tornis, ko bija paredzēts paņemt zem zvanu torņa.
Vēl viens krīzes periods templim iestājās Jaunajā laikā – Vācijā izcēlušies reliģiskie kari bremzēja celtniecību. Pieauga ar katoļu baznīcu neapmierināto skaits. Teologs Mārtiņš Luters vadīja vienu no šīm kustībām, un vēlāk protestantu kustība tika nosaukta viņa vārdā.
Līdz 17. gadsimta vidum Vācija piedzīvoja vairākus asiņainus konfliktus, tostarp Trīsdesmit gadu karu, kas ilga no 1618. līdz 1648. gadam.
Saspringtā situācija un jau tradicionālās naudas problēmas noveda pie tā, ka 19. gadsimta vidū Ulmas katedrāle vēl bija nepabeigta.
Toreiz galvenā torņa augstums pārsniedza 100 metrus, un arhitekti sāka nostiprināt nesošās konstrukcijas. Sānu ejas nebija paredzētas šādai slodzei un jebkurā brīdī varēja vienkārši sabrukt.
1840. gadā sākās būvniecības otrais un pēdējais posms. Rietumu torņa celtniecība ilga desmit gadus, un krusts uz augstākās smailes tika uzstādīts tikai 1890. gadā. Ceremonija kļuva par orientieri, tā iezīmēja tempļa ilgtermiņa būvniecības pabeigšanu. Svētki kļuva nacionāli, tolaik Vācija jau bija apvienota ap Prūsiju.
Kopš 2021. gada katedrāle tiks rekonstruēta, ir problēmas ar akmens pamatiem. Taču būvdarbi viņam netraucē strādāt un uzņemt tūristus. Ja galvenā ieeja centrālajā zālē ir slēgta, apmeklētāji iekļūst pa divām sānu zālēm.
Eksterjers un interjers
Katedrāle celta gotiskā stilā – pelēka, ar asām kontūrām un himerām, kas izceļas uz pilsētas fona. Lancetes līnijas dominē uz augšup iegarenām ēkām. Logi iegareni, konstrukcijas ažūras ar uzsvērtu karkasu.
Masīvas velves, augsti smailes, smailes – Ulmas katedrālē ir apkopotas gotikas galvenās iezīmes, to mēdz dēvēt par dzīvo šī arhitektūras virziena enciklopēdiju. Neskatoties uz to, ka deviņpadsmitajā gadsimtā Rietumeiropā gotika nebija modē, sākotnējais projekts nemainījās. Tas palīdzēja baznīcai kļūt vēl izcilākai.
Katedrāles iekšienē, kā likums, ir diezgan tumšs un kluss, telpu apgaismo draudzes locekļu sveces. Konfesionāļi tiek izmantoti paredzētajam mērķim, tāpēc tie ir slēgti tūristiem. Sienas ir dekorētas ar freskām un mozaīkām. Krāsotos griestus atbalsta augstas masīvas kolonnas, kas stiepjas visā ēkas garumā.
Virs centrālās ieejas, pretī altārim, atrodas ērģeles. Soliņus rotā grebtas figūriņas. Koka Bībeles tēlu krūšutēli, ko altārī darinājis Jergs Sirlins, ieguva pasaules slavu un kļuva par vēlās gotikas tēlniecības paraugu.
Augstajās smailēs var uzkāpt pa vecajām kāpnēm. Tie ir 768, un tie ved uz aprīkotu skatu laukumu.
Ekskursija uz Ulmas katedrāli
Ulmas katedrāle atrodas pilsētas centrā 21 Münsterplatz, Ulm, Baden-Württemberg. Netālu, starp citu, atrodas vecais rātsnams un vēl viena baznīca, kas paredzēta pareizticības pilsoņiem.
Tempļa darba laiks atšķiras atkarībā no sezonas. Vasarā tas ir atvērts no 9.00 līdz 19.00, ziemā no 9.00 līdz 17.00. Parasti tūristi tiek lūgti atstāt telpas pulksten 18:45 vai 16:45. Kāpšana uz skatu laukumu jebkurā gadalaikā tiek slēgta stundu pirms katedrāles darba beigām.
Šis gotiskās arhitektūras šedevrs ir tik milzīgs, ka gandrīz nemitīgi tiek restaurēts un renovēts. Šī iemesla dēļ ieeja atsevišķās ēkas daļās dažreiz ir slēgta tūristiem.
Ieeja pašā templī ir bez maksas. Ziedot var ikviens, par ko Ulmas baznīca funkcionē. Iekšā fotografēt drīkst, bet skaļi runāt nav pieņemts.
Uzkāpšana skatu laukumā ir apmaksāta, biļetes tiek iegādātas automātiski caur biļešu automātu ar turniketu, tās maksā 5 eiro no cilvēka.
Tūrists var apmeklēt Ulmas katedrāli gan patstāvīgi, gan grupas sastāvā. Pastaigas pa pilsētu, ko piedāvā gidi, maksā no 100 līdz 150 eiro.
Papildus katedrālei Ulmā ir daudz ko redzēt. Vecais zvejnieku kvartāls ir piepildīts ar pildrežģa mājām, tūristus ieinteresēs Ulmas bibliotēka, tā sauktā stikla piramīda, kā arī vecais rātsnams, ko minējām iepriekš, datēts ar 1370. gadu.
Atsevišķi ir saglabāts vesels XV-XVI gadsimta ēku komplekss. Priekšpilsētā atrodas Maizes muzejs, modernās mākslas galerija un vēlā baroka baznīca.
Kā nokļūt pilsētā un katedrālē
No citas valsts ērtākais veids, kā nokļūt Ulmā, ir caur Štutgarti vai Minheni. Pilsēta atrodas attiecīgi 90 un 140 kilometru attālumā no šo apdzīvoto vietu lidostām.
Pēc lidmašīnas nosēšanās Štutgartē iesakām doties uz Ulmu ar vilcienu. Brauciens aizņems tikai vienu stundu un maksās 35-45 eiro.
Vilcieni šajā maršrutā atiet no Štutgartes ik pēc pusstundas, sākot no pulksten 3:30 līdz pusnaktij. Autobusi kursē katru stundu pa A8 šoseju.
Taksometri ir visdārgākie.Vilcieni kursē arī no Minhenes līdz Ulmai, brauciena laiks 1,5 stunda, biļetes cena no 45 eiro.
Pati Ulma ir maza, tāpēc tūristi labprātāk pastaigājas pa to. Ir iespēja ceļot ar autobusu vai izpētīt pilsētu ar laivām, kas kursē pa Donavu.
Riteņbraukšanas entuziastiem ir pieejams velosipēdu nomas pakalpojums. Tā atrodas starp dzelzceļa staciju un autoostu Friedrich-Ebert-Straße.
Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas Donavas labajā krastā.
Ulmas baznīcas
Papildus slavenākajam templim Ulmā ir arī citas ēkas, kas ir ne mazāk skaistas un vērtīgas no arhitektūras viedokļa.
- Piemēram, Svētā Jura katoļu baznīca. Tas tika uzcelts 19. gadsimta sākumā un kopš tā laika ir palicis praktiski nemainīgs. Tā celta no sarkanajiem ķieģeļiem un kaļķakmens vēlās gotikas stilā.
- Protestantu draudze celta 1908. gadā un ir betonēta jūgendstila ēka. Skatu torņi paceļas 50 metrus.
- Svētā Valentīna pareizticīgo kapela atrodas pavisam netālu no Ulmas katedrāles. Tā radusies 15. gadsimtā, kopš tā laika izmantota gan kā noliktava, gan kara laikā kā bumbu patvertne. Mūsdienās tā pieder Maskavas patriarhāta Berlīnes diecēzei.
- Jāņa Kristītāja baznīca daudzus priecē ar savu izskatu. Tas celts ekspresionisma stilā, no pirmā acu uzmetiena ir vienkāršs un pat skops ar iekšējo apdari. Bet viņš sāk spēlēties ar jaunām krāsām, kad saules stari ielūkojas ēkas logos.
Rezultāti
Vācija ir bagāta valsts ne tikai ar pilīm, bet arī ar seniem tempļiem, kas izceļas ar izsmalcinātu arhitektūru – Āheni, Berlīnes katedrāli, Svētās Elizabetes baznīcu.
Savukārt Ulmas katedrāle ir pasaulslavens vēstures un arhitektūras piemineklis (ne tikai Vācijā), kura rekordaugstums ir 161 metrs. Baznīca celta piecus gadsimtus, un mūsdienās tā tiek regulāri rekonstruēta. Tūristus piesaista gan katedrāles ārējā, gan iekšējā apdare, kā arī iespēja uzkāpt skatu laukumā, kas ļauj apskatīt visu pilsētu.
Starp citu, atrodoties Minhenē, noteikti apmeklējiet Svētā Pētera baznīcu.
