Vācija, neraugoties uz savu neviennozīmīgo vēsturi, vienmēr ir palikusi viena no ērtākajām un tāpēc vēlamākajām valstīm dzīvošanai. Kā viena no attīstītākajām valstīm uz planētas, tā katru gadu kļūst par patvērumu simtiem tūkstošu tikko kaltu vāciešu, tostarp daudziem bijušajiem krieviem. Šajā kontekstā daudzi mūsu tautieši arvien vairāk satraucas par dubultpilsonību Vācijā ar Krieviju. Vai tas ir iespējams saskaņā ar abu valstu tiesību aktiem, un, ja jā, tad kādos gadījumos?
Kas ir dubultā un vairāku pilsonība
Bipatrisms un daudzkārtēja pilsonība radās jau romiešu tiesību laikos: saskaņā ar to tas ir tādas personas juridiskais statuss, kurai vienlaikus ir vairāku valstu pilsonība, kuras savukārt uzskata viņu par savu pilsoni. Plurālisms ir jānošķir no dubultpilsonības, kas var rasties tikai tad, ja starp valstīm tiek noslēgts attiecīgs starptautisks līgums par savstarpēju atzīšanu.
Šādus līgumus, kā likums, slēdz tikai valstis, starp kurām pastāv gadsimtiem ilgas vēsturiskas saites, tāpēc starptautiskajā praksē tie ir retums. Starp slavenākajiem piemēriem ir līgumi starp Lielbritāniju un Britu Sadraudzības valstīm, starp Itāliju un Argentīnu utt.
Ja šādu līgumu nav, katra no valstīm attiecībās ar bipatrīdu atzīst viņu tikai par savu pilsoni, neatzīstot viņa otro pasi savā teritorijā. Bet, ja bipatrismu pieļauj valsts likumdošana, neatzīšana neatņem pilsonim tiesības uz divām pasēm.
Bipatrisms: Vācijas nostāja
Tagad mēs piedāvājam noskaidrot, vai Vācijas pilsonim var būt dubultpilsonība. Vietējās likumdošanas par pilsonību pamats ir Vācijas Pilsonības likums - Staatsangehörigkeitsgesetz - pieņemts 1913. gada 22. jūlijā Vācijas impērijā un joprojām ir spēkā, tiesa, ar grozījumiem (turpmāk - Likums).
Valsts nostāja attiecībā uz bipatrismu ir noteikta minētā likuma 25.punktā, saskaņā ar kuru ikviens vācietis zaudē Vācijas pilsonību, ja viņš pēc paša vai pēc sava likumiskā pārstāvja gribas saņem kādas citas valsts pasi. .
Līdzīgs noteikums ir noteikts arī attiecībā uz ārzemniekiem, kuri pretendē uz Vācijas pilsonību: saskaņā ar likuma 10. punktu Vācijas pases izsniegšana iespējama tikai iepriekšējās pilsonības zaudēšanas vai atteikšanās gadījumā.
Tādējādi Vācijas tiesību akti parasti liedz iespēju iegūt gan dubulto, gan vairāku pilsonību. Ilgu laiku šādi standarti tika uzskatīti par vienīgajiem pareizajiem. Taču migrācijas situācijas maiņa piespieda Vācijas vadību pārskatīt savu nostāju.
Jau pirms Eiropas migrācijas krīzes, proti, no 90. gadu vidus, valsts migrācijas politika sāka mainīties: bija daži izņēmumi gan attiecībā uz ārzemju, gan Vācijas pasu turēšanu, pilsonība tika piešķirta ar pirmdzimtības tiesībām, kā arī tika veiktas vairākas citas izmaiņas. izgatavots.
Daži Vācijas politiskie spēki joprojām uzstāj uz stingrāku migrācijas politiku, tomēr vācu bipatrisms, lai arī izņēmuma gadījumos, joprojām pastāv. Mēs ierosinām šos izņēmumus apsvērt sīkāk.
Kad ir iespējama dubultā un vairāku pilsonība
Saskaņā ar Vācijas Statistikas biroja datiem Vācijā dzīvo aptuveni 4,5 miljoni bipatrīdu. Vāciešiem ar ārvalstu pilsonību, pirmkārt, ir Turcijas, Polijas un, dīvainā kārtā, Krievijas pases. Kā viņi tika apieti ar dubultpilsonības aizliegumu?
Fakts ir tāds, ka Vācijā ir iespējams legāli iegūt otro pilsonību un attiecīgi apiet aizliegumu, tas ir iespējams tikai, atsaucoties uz izņēmuma gadījumiem, kas saskaņā ar Vācijas Pilsonības likuma 25. pantu ir:
- otrā pilsonība vācietim rodas automātiski, neiesniedzot iesniegumu: piemēram, apprecoties ar ārzemnieku, kura pilsonība saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem automātiski attiecas arī uz viņa laulāto;
- vācietis iegūst pasi no Šveices, citas valsts, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Vācijai ir noslēgts attiecīgs starptautisks līgums - šajā gadījumā pat ir iespējams noformēt dubultpilsonību, ja to paredz attiecīgo līgumu regulējumu;
- vācietis saņēma atbilstošu atļauju no kompetentajām iestādēm saglabāt Vācijas pasi - tas ir iespējams, jo īpaši, ja vairāku pilsonību paredz Vācijas uzturēšanās likums (Aufenthaltsgesetz). Ja vācietis tajā brīdī nedzīvo Vācijā, likums nosaka, ka Vācijas konsulam viņa dzīvesvietas valstī jāpauž sava nostāja šajā jautājumā.
Turklāt Vācijas Pilsonības likuma 12. punkts paredz vairākus izņēmumus, kad Vācijas pases iegūšanai nav jāatsakās no ārvalsts pilsonības. Tātad jaunkalti Vācijas pilsoņi var paturēt savu iepriekšējo ārzemju pasi, ja:
- personas otrās pilsonības valsts tiesību akti neparedz vai padara neiespējamu atteikšanās no pilsonības procedūru;
- atteikšanās no pilsonības procedūra ir aizkavējusies vai ir neērti dārga;
- ārvalsts, pat neskatoties uz visu procesuālo punktu ievērošanu, atsakās iesniedzējam atteikties no pilsonības;
- vecāka gadagājuma cilvēki iziet naturalizāciju - viņiem ir atļauts arī saglabāt iepriekšējo pilsonību;
- atteikšanās no pilsonības papildus pases zaudēšanai radīs būtiskus pilsoņa ekonomisko un īpašuma tiesību pārkāpumus (piemēram, pensijas zaudēšana, kas ir vienīgais iztikas līdzeklis).
Visas šīs personas ir tiesīgas paturēt gan ārvalstu, gan Vācijas pases. Papildus tiem saskaņā ar minētā likuma 29. punktu tiesības uz bipatrismu tiek garantētas Vācijā dzimušiem bērniem, ja vismaz viens no vecākiem bija vācietis, bet otrs – ārzemnieks.
Iepriekš šāda dubultpilsonība bija spēkā līdz bipatrīdam sasniedza 23 gadu vecumu, pēc tam likums viņam uzlika pienākumu izvēlēties starp divām pasēm. Ja atteikums no ārvalsts dokumenta bija neiespējams vai nepamatots, likumdevējs pieļāva dubultpilsonības saglabāšanu. Taču 2021. gadā pieņemtie grozījumi likumdošanā ļauj saglabāt bipatrismu arī pēc 23 gadiem.
Bet automātiski iegūt dubultpilsonību pēc laulībām ar vācieti nevarēs. Laulātas attiecības ar Vācijas pilsoni, protams, sniedz ārzemniekiem zināmas privilēģijas Vācijas pases iegūšanai, tomēr likuma 9. punkts kā priekšnoteikums vāciešu laulāto naturalizācijai nosaka arī viņu ārzemju pases atteikumu.
Līdz ar to var izdarīt starpsecinājumu: pārsvaros gadījumos bipatrisms Vācijā ir aizliegts, tomēr atsevišķos gadījumos iespējami izņēmumi, kas ļauj iegūt gan vairākkārtēju, gan dubultpilsonību. Un ko viņi par to domā Krievijā?
Bipatrisms RF
Krievijā ar bipatrismu ir vieglāk: tiesības iegūt ārzemju pasi ir noteiktas Art. Krievijas Konstitūcijas 62. pantu, saskaņā ar kuru jauna pilsonība neatņem krievam tiesības un pienākumus, ko viņam uzliek Krievijas pase. Precizējums par šo jautājumu ir sniegts Regulas Nr.6 2002. gada 31. maija federālais likums Nr. 62: civilajās attiecībās starp Krieviju un bipatrīdu, kuram ir Krievijas pilsonība, viņš tiek atzīts tikai par Krievijas pilsoni.
Izņēmumi ir iespējami tikai tad, ja Krievijai ir atbilstošs līguma pamats ar citu valsti - šajā gadījumā divu pasu turētājs var tikt atzīts Krievijas Federācijā par bipatrīdu.
Vienīgais šāds līgums tika noslēgts starp Krievijas Federāciju un Tadžikistānu. Ar Vāciju šāds līgums netika noslēgts, un tāpēc Krievijas un Vācijas dubultpilsonība 2021. gadā nav iespējama pat teorētiski. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Vācijas tiesību akti vairumā gadījumu aizliedz bipatrismu, nav iespējams iegūt Vācijas pasi, neveicot pilsonības maiņas procedūru. Īsi to apsvērsim.
Pilsonības maiņa
Lai iegūtu Vācijas pilsonību, sākotnēji ir jāatsakās no Krievijas pilsonības. Izstāšanās no tā tiek veikta saskaņā ar 2002. gada 31. maija federālā likuma Nr.62 19.-20. Tas ir iespējams krieva brīvprātīgas gribas izpausmes rezultātā, ja:
- viņam nav nenokārtotu saistību pret Krievijas Federāciju: par nodokļu nomaksu, par militārā dienesta nokārtošanu;
- viņš nav saukts pie kriminālatbildības;
- viņš iegūst citu pilsonisko identitāti vai tās saņemšanas garantijas pēc sakaru pārtraukšanas ar Krievijas Federāciju.
Tikai tad bijušais krievs varēs iegūt Vācijas pasi. Visbiežāk tas notiek naturalizācijas ceļā, kuras galvenie nosacījumi ir:
- likumīga uzturēšanās valstī 8 gadus (termiņu var samazināt līdz 7 vai 6 gadiem);
- Satversmes un likumu ievērošana;
- pastāvīgas dzīvesvietas tiesību iegūšana;
- iespēju nopelnīt naudu bez prasībām uz sociālajiem pabalstiem;
- tiesas spriedumu trūkums pret kandidātu;
- pietiekamas zināšanas par VFR valodu, tiesisko un sociālo kārtību.
Raksts "Atteikšanās no Krievijas pilsonības" pastāstīs vairāk par procesuālajiem jautājumiem.
Secinājums
Acīmredzams secinājums: ne dubulto, ne vairāku Krievijas-Vācijas pilsonību nevar noformēt vispārīgi. Pirmkārt, starp valstīm nav atbilstoša tiesiskā regulējuma, un, otrkārt, to skaidri aizliedz Vācijas tiesību akti.
Krieviem, kuri vēlas iegūt Vācijas pasi, būs jāatsakās no Krievijas pilsonības. Taču Vācijas likumi paredz dažus izņēmumus: piemēram, Krievijas pases saglabāšana iespējama, kad Vācijā naturalizējas gados vecāki krievi vai piedzimis bērns, kura viens no vecākiem ir krievs, bet otrs vācietis.
