Itālija pēc vidējās algas ir Eiropas Savienības valstu saraksta vidū. Tas pārsniedz kaimiņvalstu Slovēnijas vai Horvātijas iedzīvotāju ienākumus, taču ir zemāks par Austriju un Vāciju.
Ekonomiskā situācija un iedzīvotāju ienākumi šodien
Itālijas ekonomika pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi krīzē. Valsts ieņem 32. vietu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. 2008.-2016.gadā bija nulle vai negatīvs IKP pieaugums un tikai 2018. gadā tas pieauga par 1,7% (viens no sliktākajiem Rietumeiropā).
Ekonomisko situāciju pasliktina migrantu pieplūdums, valsts parāda pieaugums un augstais bezdarba līmenis (īpaši jauniešu vidū). Tas noved pie lēna mājsaimniecību ienākumu pieauguma (par 2% 2017. gadā). Neskatoties uz to, Itālija joprojām ir attīstīta industriāla valsts, kur vidējais gada algu līmenis ir pietuvojies ļoti tuvu līdz 30 000 eiro.
Alga mēnesī pēc nodarbošanās 2021.g
Itālijā vērojamas nopietnas atšķirības dažādu profesiju pārstāvju izpeļņā, ko nosaka izglītības līmenis, pieredze, dzīvesvieta u.c.
| Profesija | vidējā alga |
| Ārsts | 1700-2400 € (un virs ķirurgiem, ginekologiem, reanimatologiem) |
| Auklīte | 1180–1350 € |
| Vadīt | 1000 € |
| Mājkalpotāja | 1000–1200 € |
| Skolotājs | 1300–1600 € |
| Inženieris | 2400–2650 € |
| Medmāsa | 1900 € |
| Metinātājs | 1050 € |
| Programmētājs | 1500–2500 € |
| Elektriķis | 1900–2100 € |
| Policists | 1500 € |
| Strādnieks | 850–1100 € |
| Pārdevējs | 960–1110 € |
| Ugunsdzēsējs | 2000–2100 € |
| Šoferis | No 800 € līdz 2000 € (strādājot starptautisko pārvadājumu jomā) |
| Advokāts | 2000–2600 € |
| Šoferis | 950–1250 € |
| Grāmatvedis | 1200–1750 € |
| Celtnieks | 1200–1600 € (atkarībā no specialitātes un veiktā darba apjoma) |
| Iekrāvējs | 850–1100 € |
| Pavārs | 1700-2000 € (līdz 3000 € un vairāk, strādājot par pavāru gardēžu restorānos) |
| Zobārsts | 1800–2100 € |
| Santehniķis | 1250 € |
| Viesmīlis | 850–1000 € |
| Taksometra vadītājs | 1200–1400 € |
Atsauce! Visaugstāk apmaksāto specialitāšu topa augšgalā ir banku, medicīnas un farmācijas, kā arī IT nozares pārstāvji.
Minimālā alga
Itālijā nav likumā noteiktas minimālās algas. Pēdējos gados Itālijas valdība ir izstrādājusi vairākus pasākumus, lai noteiktu minimālās algas slieksni.
Tagad iniciatīva par minimālās algas noteikšanu gulstas uz konkrēto darba devēju un attiecīgo arodbiedrību organizāciju, kas pārstāv strādājošo intereses. Tās līmenis, kā likums, atbilst iztikas minimuma budžetam - apmēram 800 €.
Vidējā alga
Jums var patikt arī
2019. gadā mēneša vidējā alga Itālijā, neskaitot nodokļus un apdrošināšanas prēmijas, bija 2442 €, kas ir gandrīz līdzvērtīga gada ienākumiem 30 000 €... Tuvojas neto alga, tas ir, summa, ko vidusmēra itālis paņem rokās 1580 €... Salīdzinot ar 2018.gadu, vērojama neliela pozitīva iedzīvotāju ienākumu dinamika - pieaugums par 2%.
Vidējā sākuma alga
Sākotnēji strādājot Itālijā, darbiniekam jābūt gatavam nopelnīt naudu 30% mazāk nekā viņa kolēģi ar daudzu gadu pieredzi (1300-1600 € bez nodokļiem). Jauno speciālistu vidējā sākuma alga ir atkarīga no izglītības, kvalifikācijas, darba devēja u.c.
Sākas migrantu sākumpeļņa, veicot mazkvalificētus darbus no 1000 €... Taču tā var neatšķirties no vidējās algas, ja ir augsta kvalifikācija un pieprasījums pēc speciālista.
Maksimālā alga
Vislielākos ienākumus Itālijā izceļ speciālisti medicīnas, modes industrijas, nekustamā īpašuma, banku un finanšu, kā arī enerģētikas jomā. Veselības aprūpē maksimālā alga plastikas ķirurgiem (līdz 20 000 € mēnesī). Mākleru ienākumi ir atkarīgi no noslēgto darījumu skaita un var sasniegt 6000–7000 €.
Uzmanību! Ja viss pārējais ir vienāds, pusmūža vīrietis ar augstāko izglītību, kurš strādā Ziemeļitālijā lielā starptautiskā uzņēmumā, var paļauties uz augstāko iespējamo atalgojumu.
Darba samaksa pa pilsētām un novadiem
Itāliju raksturo skaidrs iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums pēc ienākumu līmeņa. Augstākie ienākumi rūpnieciski attīstītās ziemeļu daļas iedzīvotāju vidū (30 500 €), kur koncentrējušies valsts galvenie rūpniecības giganti, Itālijas centrālajos reģionos pelna nedaudz mazāk (28 500 €).
Itālijas dienvidu reģioni, kur ekonomiskajā dzīvē dominē lauksaimniecība un augsts bezdarba līmenis, iedzīvotāju ienākumu līmeņa ziņā ir ievērojami zemāki par ziemeļu reģioniem (26 200 €).
Trīs galvenie reģioni ar augstākajiem gada ienākumu līmeņiem ir:
- Lombardija (Milāna): 31 690 €;
- Emīlija-Romanja (Boloņa): 30 385 €;
- Trentīno-Altoadidže (Trento, Bolcāno): 30 350 €.
Starp pilsētām visaugstākie ienākumi ir Romas, Milānas un Venēcijas iedzīvotājiem: 2-2,5 reizes augstāki nekā vidēji valstī.
Jums var patikt arī
Vismazāk pelnošie ir Molīzes, Bazilikatas un Kalabrijas reģionos (aptuveni 24 000 € gadā).
Algas nodokļi
Par Itālijas nodokļu rezidentu tiek atzīta persona, kura oficiāli uzturas valstī vairāk nekā 183 dienas gadā.
Nodokļu maksājumi ir sadalīti valsts, reģionālā un pašvaldību. To kopējā vērtība svārstās no 30 līdz 50% bruto peļņa.
Ienākuma nodoklis
Itālijā ir progresīvā nodokļu sistēma, kurā procentu likme palielinās proporcionāli ienākumiem.
| Gada ienākumi | Ienākuma nodokļa likme |
| >15 000 € | 23% |
| 15 001–28 000 € | 27% |
| 28 001–55 000 € | 38% |
| 55 001–75 000 € | 41% |
| <75 001 € | 43% |
Tāpat ienākumus var aplikt ar nodokļiem pēc reģionālās (līdz 3,3%) un pašvaldību nodokļi (līdz 0,9%) uz fizisko personu ienākumiem.
Sociālās iemaksas un citi nodokļi. Kas ir beznodokļu?
Sociālās iemaksas Itālijā veic gan darba ņēmējs, gan darba devējs. Tie ir atkarīgi no uzņēmuma darbības jomas, darbinieka specialitātes un atšķiras 9,19-10,49%. Iemaksa pensiju fondā ir 1000 € gadā.
Citi nozīmīgākie nodokļu maksājumi ietver:
- īpašuma nodoklis: 0,76% par kadastrālo vērtību (atkarīgs no reģiona);
- mantojuma nodoklis: 4–8% (atkarībā no attiecību pakāpes);
- auto nodoklis: apm 250 € gadā (atkarībā no dzinēja izmēra).
Aprēķinot apliekamo bāzi, ir paredzēti noteikti nodokļu atskaitījumu veidi, kuriem nav jāmaksā ienākuma nodoklis: medicīniskā apdrošināšana, alimenti laulātajam, iemaksas reliģiskajās organizācijās u.c.
Algas un uzturēšanās izdevumu attiecība
Izmaksu līmenis Itālijā ir tieši atkarīgs no dzīvesvietas. Lielākos ikdienas dzīves izdevumus sedz Milānas un Romas iedzīvotāji. 1-istabas dzīvokļa īres izmaksas šeit mikrorajonā ir 800–1100 €... Citās pilsētās vidējā īres cena 400-700 €. Komunālie maksājumi (ieskaitot maksājumus par gāzi, elektrību, ūdeni, dzīvokļa apkopi, telefonu un internetu) par dzīvokli aptuveni 70 kv.m. var sasniegt 4000–5000 € gadā.
Pārtikas izmaksas Itālijā ir zemākas nekā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu: tērē vidēji 3 cilvēku ģimene apmēram 400-600 € par mēnesis pārtikas precēm. Maksa par vienu braucienu sabiedriskajā transportā 1 €, bet benzīna litrs - 1,6 €.
Pamata medicīniskā aprūpe valstī ir bezmaksas, kā arī apdrošināšanas sistēma.
Bezdarba līmenis un migrantu izredzes
Bezdarba līmenis Itālijā ir nepārtraukti samazinājies pēdējo 4 gadu laikā, sasniedzot 2019.2021.11,2%... Dienvidu reģionos šis rādītājs ir 3 reizes lielāks nekā valsts ziemeļos: 19,4% pret 6,9%.
Diezgan augstais bezdarba līmenis skaidrojams ar ievērojamo nodokļu slogu, augstākām algām citās ES valstīs un aktīvo migrantu pieplūdumu.
Migranti bieži veic zemu atalgotu darbu, kam nav nepieciešamas īpašas prasmes. Bet profesionālis Itālijā pieprasītā specialitātē var paļauties uz pienācīgu atalgojumu.
Neskatoties uz ekonomiskās situācijas nepastāvību, kas nelabvēlīgi ietekmē darba tirgu, vidējā alga Itālijā nodrošina labu dzīves kvalitāti.
