Laulības iezīmes Izraēlā

Tiek uzskatīts, ka ebreji, kuriem jau no bērnības tiek mācīts cienīt halakha (tradicionālos ebreju likumus), ir atbildīga attieksme pret ģimenes attiecībām. Šī un citu iemeslu dēļ daži NVS valstu iedzīvotāji vēlas izveidot ģimeni ar izraēliešu. Vai Izraēlā ir iespējams reģistrēt laulību, ja otra puse nav ebrejiete?

Vispārīga informācija par laulībām Izraēlā

Ebreju valstī Izraēlā atzīto reliģiju pārstāvjiem - ebrejiem, musulmaņiem, kristiešiem un drūziem - ir tiesības reģistrēt laulību un rīkot reliģisku ceremoniju.

Topošie laulātie var izvēlēties vienu no šiem veidiem, kā leģitimizēt attiecības:

• rabīnu laulība - laulāties var tikai ebreji un ebreji;
• baznīcas savienība - līgava un līgavainis pieder pie kristīgajām reliģijām;
• konsulārā laulība - tiek noslēgta vienas no Izraēlas teritorijā esošās valsts vēstniecībā;
• laulība ārzemēs - ja līgavainis un līgavainis nav reliģiozi vai ebreji, bet nevēlas slēgt rabīnu laulību;
• laulības savienība ārvalstīs ar viena laulātā klātbūtni - procedūra ir likumīga Bolīvijā, Paragvajā, Kostarikā, Hondurasā un dažos Amerikas štatos;
• laulības reģistrācija ārzemēs bez līgavas un līgavaiņa klātbūtnes - Dienvidamerikas valstīs un Montānas štatā (ASV).

Izraēlā civilās (laicīgās) laulības reģistrācija tiek atzīta, kad nereliģiozs līgavainis un līgavainis sastāda un paraksta līgumu par kopīgu dzīvesvietu, ko legalizē Izraēlas Iekšlietu ministrija.

Izraēlas laulību likums

2021. gada novembrī Izraēlas Knesets (parlaments) pieņēma laulību likumu. Pamatojoties uz to, pāri, kas nepieder kādu no atzītajām reliģijām, kā arī nereliģiozi laulātie saņēma atļauju oficiāli legalizēt ģimenes attiecības Izraēlas valsts teritorijā.

Izraēlas laulību likumi paredz, ka nereliģiozi pāri var reģistrēt laulību valstī, ja:

• nākamie laulātie pastāvīgi dzīvo Izraēlā (vismaz 3 gadus);
• precēties vēlas sasnieguši 18 gadu vecumu;
• līgava un līgavainis nav asinsradinieki.

Ticīgie ebreji veido ģimeni un veido ģimenes dzīvi, pamatojoties uz halakhā rakstītajiem noteikumiem - Toras, Talmuda likumu sistēmu un rabīnisko interpretāciju.

Topošajiem laulātajiem - pareizticīgā jūdaisma piekritējiem ir tiesības legalizēt attiecības rabīnu tiesā ar reliģiskas ceremonijas palīdzību.

Attiecības ar ģimeni un laulība Izraēlā

Ebreji, kas dzīvo saskaņā ar halakha, uzskata, ka ģimenes radīšana ir Dieva griba cilvēkam un Torā norādītais bauslis.

Saskaņā ar ebreju tradīcijām laulības savienības noslēgšanu ievada "priekšlikums" - solījums par vēlmi precēties noteiktā laikā, ko vīrietis un sieviete dod viens otram. Laulība starp ebreju un ebreju tiek noslēgta sinagogā pēc ebreju rituāla.

Saskaņā ar likumu par laulības vecumu Izraēlā gan zēniem, gan meitenēm ir tiesības dibināt ģimeni no 17 gadu vecuma. Lai gan jaunlaulātajiem autoritāte paliek vecāki, pēc ebreju tradīcijām jaunizveidotās ģimenes galva ir vīrietis.

Civilās laulības koncepcija

Civillaulība Izraēlā nav faktiska kopdzīve, bet gan oficiāla laulības reģistrācija Izraēlā starp vīrieti un sievieti, kuri nevēlas piedalīties reliģiskā laulību ceremonijā.

Līgava un līgavainis iesniedz lūgumrakstu Izraēlas Tieslietu ministrijas laulību reģistratoram par vēlmi noslēgt laicīgu laulību. Šī petīcija un pievienotie dokumenti tiek nosūtīti reliģiskajām tiesām pārbaudei.

Ja tiesas apstiprinās, ka līgava un līgavainis nepieder pie atzītām konfesijām, laulātie tiks aicināti Tieslietu ministrijā reģistrēt laulības savienību.

Laulības reģistrācija ar Izraēlas pilsoni NVS

Lai apprecētos ar izraēlieti Krievijā, vispirms noskaidrojiet, vai jums tuvākajā dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrētas laulības ārvalstīs.

Ārvalstu laulības Maskavā reģistrē Kāzu pils Nr.4. Iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē ir norādīta kontaktinformācija, adrese, darba laiks un dokumentu saņemšana.

Vienam no topošajiem laulātajiem ir tiesības iesniegt pieteikumu laulības attiecību reģistrācijai.

Kopā ar pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā tiek iesniegti šādi dokumenti:

• valsts Krievijas pase (no Krievijas Federācijas pilsoņa);
• Izraēlas pase vai starptautiskā pase (no Izraēlas pilsoņa);
• notariāli apliecināta un apostilēta iepriekšējās laulības izbeigšanas apliecība (dokumentu izsniedz Izraēlas Iekšlietu ministrija);
• Notariāli apliecināta apliecība par ģimenes stāvokli (izsniegusi Izraēlas Iekšlietu ministrija un derīga 14 dienas);
• kvīts par valsts nodevas samaksu (350 rubļi). Valsts nodevas maksāšanas kārtība un rekvizīti par nodevas samaksu Maskavas dzimtsarakstu nodaļā ir norādīti Maskavas mēra oficiālajā tīmekļa vietnē;
• aizpildīta laulības reģistrācijas pieteikuma veidlapa. Jūs varat lejupielādēt veidlapu Maskavas mēra oficiālajā tīmekļa vietnē.

Laulības noslēgšanas dienā laulātajiem jāatrodas dzimtsarakstu nodaļā un jāliek personīgie paraksti reģistrācijas grāmatiņā.

Laulību savienības legalizācija Izraēlā

Izraēlā būtu jālegalizē laulība starp Izraēlas pilsoni un ārzemnieku ārpus ebreju valsts robežām, piemēram, Ukrainā, Krievijā, Kiprā vai citās valstīs. Pabeidzot legalizāciju, laulātais, kas nav ebrejs, saņem Izraēlas pastāvīgā iedzīvotāja apliecību (oranžo pase).

Atbilde uz jautājumu, vai laulātajam ārvalstniekam ir pienākums pieņemt Izraēlas pilsonību: nē, tas nav obligāti, bet var izmantot šīs tiesības pēc oranžās pases saņemšanas.

Dokumentu saraksts laulības legalizācijai

Lai legalizētu laulības savienību, jums būs nepieciešams:

• veidlapa, kas aizpildīta ebreju vai angļu valodā, lai ārvalstnieka laulātais ieceļotu Izraēlā;
• laulātā, kurš nav ebrejs, ārzemju pases fotokopija;
• ārvalstnieka laulātā dzimšanas apliecības oriģināls un kopija (ar apostille);
• apliecības par ārvalstnieka laulāto ģimenes stāvokli pirms laulībām ar apostilles zīmogu oriģināls un kopija (izsniedz dzimtsarakstu nodaļa dzīvesvietā);
• laulātā, kas nav ebrejs, dzīvesvietas reģiona Iekšlietu ministrijas policijas izziņas oriģināls un fotokopija;
• laulības apliecības notariāli apliecinātu oriģinālu ar apostille (uzrāda Izraēlas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem);
• notariāli apliecinātu izziņu par nepilngadīga bērna klātbūtni no iepriekšējās laulības;
• apliecības par vārda vai uzvārda maiņu pirms kāzām oriģināls un kopija (ar apostille);
• apliecības oriģināls un kopija no uzaicinātā laulātā darba vietas;
• izraēlieša nodarbinātības sertifikāta oriģināls un fotokopija ar informācijas par algu izdruku;
• pierādījumi par ģimenes attiecību realitāti (fotoattēli, e-pasti un tamlīdzīgi);
• vēstule par laulāto iepazīšanās vēsturi un kopdzīvi;
• ārzemnieka draugu un radinieku vēstules, kas raksturo viņa personību un ģimeni;
• komunālo maksājumu kvītis par pēdējiem 3 mēnešiem;
• īres dokumenti vai dzīvokļa īpašumtiesību apliecība (uzrāda uzaicinātājs laulātais).

Tā kā daži dokumenti būs nepieciešami, lai apmeklētu citus Izraēlas valdības dienestus, izveidojiet dokumentu fotokopijas, kuras nodosiet Iekšlietu ministrijai.

Kā sauc laulāto

Lai izsauktu uzaicinājumu otrajai pusei, Izraēlas laulātais vēršas Izraēlas Iekšlietu ministrijā un aizpilda īpašu veidlapu.

Saņemot oficiālu Iekšlietu ministrijas atļauju ieceļot Izraēlā, ārzemju laulātais izsniedz tūristu vīzu. Ierodoties valstī, viņam ir pienākums apmeklēt Iekšlietu ministrijas biroju dzīvesvietā, lai mainītu "tūrista" statusu uz "dzīvesbiedra" statusu.

Laulības legalizācijas process

Lai Izraēlā legalizētu reģistrētu laulību, vīram un sievai ir jāveic šādas darbības:

1. Pirmā vizīte Izraēlas Iekšlietu ministrijā: Iekšlietu ministrijas darbinieki izsniedz veidlapu ar dokumentu sarakstu laulības legalizēšanai un anketu par ārvalstnieka laulātā statusa maiņu uz ģimenes statusu. Anketā tiek ievadīti laulātā, kurš nav ebrejs, personas dati, pēc kā pretendents aizpildīto anketu nosūta dienestam "Nativ". Pēc dažiem mēnešiem ģimene tiek uzaicināta uz nākamo tikšanos ministrijas nodaļā.
2. Otrā vizīte ministrijā: speciālists pieņem dokumentu paku un uzsāk lietu par laulības savienības legalizāciju. Laulātie tiek aicināti uz nodaļu pēc mēneša.
3. Trešā vizīte Iekšlietu ministrijā: tulka klātbūtnē tiek intervēts katrs laulātais, lai pārliecinātos par laulības patiesumu. Vīram un pēc tam sievai tiek uzdoti jautājumi par attiecībām ģimenē. Pēc veiksmīgas intervijas ārzemju laulātajam tiek izsniegta darba vīza uz 6 mēnešiem.
4. Brauciens uz Nativ Liaison Office (Jeruzaleme): aģentūras speciālisti pārbauda dokumentu oriģinālus un veic intervijas ar vīru un sievu. Ja laulātais ir Izraēlas pilsonis ir repatriants no bijušās PSRS, tad repatriācijas papīri tiek uzrādīti departamentam.
5. Ceturtā vizīte Iekšlietu ministrijā: vīrs un sieva uz nodaļu atnes dokumentus, kas apliecina ģimenes kopdzīvi (kvītis par komunālajiem maksājumiem, radu un draugu vēstules par šo ģimeni, nama apsaimniekotāja vēstule, kopīgas fotogrāfijas u.c. .). Darba vīza tiek pagarināta laulātajam ārvalstniekam.
6. Piektā tikšanās ministrijā: vīrs un sieva atkal pasniedz nodaļas speciālistiem papīrus, kas apliecina ģimenes saišu realitāti. Atsevišķi ar katru ģimenes locekli notiek sarunas, lai noskaidrotu ciešo attiecību patiesību. Vīra un sievas atbildes tiek ierakstītas uz papīra, un tās paraksta laulātie.
7. Sestā vizīte Iekšlietu ministrijā: "teudat zeut" reģistrācija (derīga 1 gadu) - oranžas krāsas personas apliecības personām, kuras pastāvīgi dzīvo Izraēlā, bet nav tās pilsoņi. Lai izsniegtu sertifikātu, laulātais, kas nav ebrejs, nodod 2 fotogrāfijas, Krievijas pasi un apmaksā "teudat zeuta" izdevumus. Pēc oranžās personas apliecības saņemšanas laulātie reizi gadā apmeklē Iekšlietu ministriju.
8. Septītā vizīte ministrijā: pēc dokumentu pārbaudes tiek veiktas intervijas ar vīru un sievu, lai apstiprinātu ģimenes attiecību realitāti. Tikšanās rezultātā laulātajam, kurš nav ebrejs, tiek izsniegta jauna oranža pase uz 1 gadu līdz nākamajai vizītei ministrijā.

Ik gadu uz IeM departamentu ierodas precēts pāris ar standarta dokumentu komplektu (komunālo maksājumu kvītis, algas izziņas, darba kolēģu, radu un draugu vēstules, nama apsaimniekotāja vēstule, kopbildes ) un iziet interviju, lai pierādītu ģimenes attiecību nopietnību ...

Izraēlas pilsonība laulībā

Izraēlas tiesību akti nepiešķir pilsonību neebrejam, pamatojoties uz laulības savienību ar Izraēlas pilsoni. Ārvalsts laulātais saņems Izraēlas pilsonību laulībā pēc 5 gadu uzturēšanās valstī pēc legalizācijas.

Jebkura laulāto kļūda legalizācijas procesā draud ar izraidīšanu no valsts.

Šķiršanās Izraēlā

Laulības šķiršanas prasības izskata Izraēlas reliģiskās tiesas. Lietas izskatīšanas reliģijas tiesā rezultātā vīrs bijušajai sievai nodod "dabū" - šķiršanās dokumentu.

Ja vīrs un sieva nav reliģiozi vai ir dažādu konfesiju, laulību šķir ģimenes civiltiesā.

Repatriācija Izraēlā, ja laulātie ir šķīrušies, ļauj ārzemju laulātajam izvairīties no deportācijas un palikt valstī. Ja laulības šķiršana notikusi pirms legalizācijas procedūras pabeigšanas, laulātais, kas nav ebrejs, iesniedz Iekšlietu ministrijai iesniegumu ar pamatotiem iemesliem, lai uzturētos Izraēlā.

Fiktīva laulība un tās sekas

Lai sasniegtu mērķi kļūt par Izraēlas pilsoni, daži nolemj noslēgt fiktīvās laulības ar ebreju.

Saskaņā ar Izraēlas tiesību aktiem ārzemniecei, kura ir precējusies ar Izraēlas pilsoni, nav tiesību uz pastāvīgu dzīvi, pamatojoties uz laulības apliecību.

Lai pagarinātu tūristu vīzu pēc ierašanās valstī un pēc tam iegūtu Izraēlas pastāvīgā iedzīvotāja sertifikātu, valsts Iekšlietu ministrijā ir jāiziet daudzas pārbaudes par ģimenes attiecību patiesumu.

Ilgu laiku fiktīvo laulību pusēm atkārtoti jāpierāda Iekšlietu ministrijai savu jūtu patiesums vienam pret otru un nodoms dzīvot kā vienai ģimenei Izraēlā. Ja ministrijas darbiniekiem radīsies aizdomas par laulāto pāri, ārzemju laulātais tiks sodīts par fiktīvu laulību Izraēlā - izraidīšanu.

Beidzot

Laulības savienības izveidošana ar ebreju dod iespēju atrast uzticamu dzīves partneri, izredzes kļūt par Izraēlas pilsoni un dzīvot ģimenē ārzemēs. Bet laulātajiem ir jābūt gataviem dokumentu vākšanai un pastāvīgai vizītei Izraēlas Iekšlietu ministrijā, lai legalizētu laulību.