Krievijas pilsonības principi ir tādi noteikumi, kas regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar atbilstošo Krievijas Federācijas konstitucionālo tiesību institūciju. Kas ir šie principi un ko tie nozīmē, ir jāsaprot, jo tie paredz, ka pilsoņiem ir noteiktas tiesības un pienākumi.
Jēdziens un likumdošanas regulējums
Jēdziens "pilsonība" nozīmē tādas attiecības starp personu un valsti, ko uz savstarpēja pamata pārstāv šādu tiesisko attiecību dalībnieku tiesību un pienākumu kopums.
Šīs attiecības regulē:
- Krievijas Federācijas galvenais likums ir konstitūcija;
- Federālais likums Nr.62-FZ, datēts ar 2002. gada 31. maiju.
Pati aplūkojamā jēdziena definīcija ir ietverta Federālā likuma Nr. 62 3. pantā. Attiecīgie principi ir uzskaitīti likuma 4. pantā, kā arī ietverti Krievijas Federācijas konstitūcijā.
Principi
Saskaņā ar likumu Krievijas pilsonības principi un to regulējošie noteikumi nedrīkst ierobežot neviena tiesības piederības dēļ noteiktai grupai (rasu, sociālu, nacionālu, reliģisku, valodu).
Šie noteikumi ir iedalīti šādi:
- Vispārējs (saukts arī par konstitucionālo);
- Īpašs.
Ģenerāļi pārstāv Krievijas tiesību sistēmas pamatus. Šis:
- Demokrātija;
- Demokrātija;
- Vienlīdzība;
- federālisms;
- humānisms;
- Cilvēka pamattiesību un cieņas ievērošana un atzīšana utt.
Uzskaitītie noteikumi ir pamats tiesisko attiecību regulēšanai, kas izriet no Krievijas Federācijas pilsonības. Tie ir ietverti Satversmē.
Īpaši attiecas tikai uz konkrēto juridisko iestādi, un tie ir uzskaitīti 2. pantā. 4 ФЗ № 62.
Jums var patikt arī
Vienlīdzība
Vienlīdzības būtība šajā gadījumā ir izteikta divos punktos:
- Būtiski: tas nozīmē, ka juridiskā nozīmē visi pilsoņi ir vienlīdzīgi;
- Formāli: nozīmē, ka visu pilsoņu tiesības ir vienādas neatkarīgi no tā, kā persona ieguvusi piederību valstij. Iegūšana iespējama gan vispārējā kārtībā (tiem, kuri Krievijā nodzīvojuši 5 gadus, gan vienkāršotā - kad statusu atļauts iegūt personām, kuras Krievijas Federācijā nodzīvojušas tikai trīs gadus).
No iepriekš minētā izriet, ka ierobežojumi pilsoņiem jebkādu (rasu, reliģisku vai citu) iemeslu dēļ nav pieņemami. Arī visu pilsoņu pienākumi ir vienādi.
Brīvība un brīvprātīga izvēle
Brīvība un brīvprātīgums attiecīgos jautājumos nozīmē, ka katrs tos izlemj pats. Šajā sakarā Satversmē teikts, ka nevienam nevar piespiedu kārtā atņemt statusu un nevienam nevar aizliegt to mainīt (Satversmes 6. panta 3. daļa, Federālā likuma Nr. 62 4. panta 4. daļa) .
Atņemšanas nepieļaujamība
Patvaļīgas civilstāvokļa atņemšanas neiespējamība izriet no iepriekšējā principa. Šo noteikumu regulē arī 1991. gada Tiesību un brīvību deklarācija. Atņemšana piespiedu kārtā iespējama tikai atbilstošā statusa pārskatīšanas veidā, jo pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis viltotus dokumentus.
Krievu neizdošana citai valstij
Prasības personas izdošanai (izdošanai) citai valstij rodas, ja tā izdara noziegumus un noziedzīgus nodarījumus, kas skar ārvalstu pilsoņu intereses. Papildus federālajam likumam Nr.62 šis princips ir norādīts Art. Satversmes 61. Ja krievs ir izdarījis noziegumu, viņam būs jānes pārliecība un sods savā valstī.
Dubultās pilsonības pieļaujamība
Art. Satversmes 62. pants nosaka, ka krieviem šāda situācija ir iespējama. Iepriekš PSRS likumos tas nebija atļauts. Norma parādījās pēc PSRS sabrukuma, jo daudzi krievi palika dzīvot bijušajās Savienības republikās.
Jums var patikt arī
Bet tas ir iespējams tikai attiecībā uz tām valstīm, kurām šajā jautājumā ir starptautisks līgums ar Krieviju. Tagad tā ir tikai Tadžikistāna. Līdz 2015. gadam šāds līgums bija spēkā ar Turkmenistānu, taču tas netika atjaunots. Taču, ja pielaide notikusi pirms 2015. gada, tad tā joprojām ir spēkā.
Krievu amata saglabāšana ārpus Krievijas Federācijas
Krievijas pilsoņa statusa saglabāšana ārpus Krievijas Federācijas robežām ir saistīta ar tiesībām brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Krieviem ir iespēja brīvi pamest Krieviju un atgriezties tādā pašā veidā. Šīs tiesības ir noteiktas gan Konstitūcijā, gan 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Bezvalstnieku piesaiste
Bezvalstnieki ir bezvalstnieki. Šis stāvoklis var rasties pēc dzimšanas (absolūts) vai no zaudējuma vai noraidīšanas (relatīvs).
Valsts tiesībās pastāv viedoklis par apatrismu kā sava veida anomālu parādību, tāpēc likumdošanas līmenī tiek rosināts samazināt bezvalstnieku skaitu, tos piesaistot. Pastāv īpaša 1961. gada konvencija par bezvalstniecības samazināšanu, saskaņā ar kuru valstīm ir pienākums savā teritorijā vienkāršot pilsonības iegūšanas kārtību, lai samazinātu bezvalstnieku skaitu.
Cits
Papildus tiem, kas norādīti Art. 4 Federālajā likumā Nr. 62 ir norādīti vēl 2 noteikumi:
- Uzskaitītajās normās un citos noteikumos par izskatāmo jautājumu regulējumu nevar būt ierobežojumi cilvēkiem pēc rases, valodas, tautības vai sociālā stāvokļa. Tas nozīmē, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi valsts priekšā un var kļūt par krieviem neatkarīgi no viņu izcelsmes vai reliģijas;
- Gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot, vai persona ir krieviete vai iepriekš bijusi PSRS pilsonis, ir jāatsaucas uz Krievijas un padomju likumdošanu, kā arī uz starptautiskajiem līgumiem. Šiem dokumentiem ir jābūt derīgiem pilsonības noteikšanas dienā.
Iepriekš minētie noteikumi ir fundamentāli, jo tiem ir jāatbilst visiem pārējiem civilstāvokļa noteikumiem. Tie arī spēlē pamatu attiecīgo tiesisko regulējumu praktiskai piemērošanai.
Pilsonība ir galvenais personas tiesiskā statusa elements, tā atspoguļo personas un valsts attiecību esamību. Tās principi ir balstīti uz vispārējām indivīda tiesiskā statusa normām.
